Kāpēc dažreiz nevajag izskatīties pēc tūrista un kā to panākt  (4)

Nē, protams. Pirmkārt - ceļojot ir iespējas, kas nereti paveras tiem, kas pēc tipiskiem tūristiem neizskatās! Dažkārt ir lietas, kas tad arī izmaksā lētāk. Otrkārt - tieši tūristi bieži ir dažādu negodīgu mahinatoru, kabataszagļu un blēžu uzmanības centrā, tāpēc nedaudz maskēšanās nāks par labu arī šajā kontekstā.

Cilvēks, kas pastaigājas pa ielām ar ģeogrāfisko karti rokās - tas ir tā, it kā viņam virs galvas būtu milzīga neona izkārtne ar uzrakstu "Tūrists!"- te nevienam nerodas šaubas, kas ir šis svešinieks. Ne visi vietējie iedzīvotāji ir sajūsmā par iespēju komunicēt ar tūristiem lauzītā "kādā nebūt valodā" un mēģināt izskaidrot ceļotājam, ka viņš iet tieši pretējā virzienā vajadzīgajam. Izvēlieties neliela formāta kartes šķirstāmas grāmatas formā vai meklējiet norādes kartē savā viedtālrunī. Tā jūs arī pievērsīsiet sev mazāku uzmanību un neleksiet acīs "vieglu upuru tīkotājiem".

Veltiet laiku, lai noskaidrotu sīkāk, kāda valūta ir apritē apciemojuma valstī un kādas te ir naudas lietošanas īpatnības. Salīdziniet valūtas kursus, cenas, noskaidrojiet dzeramnaudas atstāšanas tradīcijas. Vicināt bārā pie letes vai pie suvenīru tirgotājiem uz ielas liela nomināla banknotes, nav prāta darbs nevienā pasaules malā. Tāpēc sagādājiet pietiekamu daudzumu sīknaudas un maza nomināla banknošu un ilgi nemīņājieties pie ieejas durvīm valūtas maiņas punktos vai pie bankomātiem.

Šīs somiņas, kas nebija modē pat astoņdesmitajos gados, mūsdienās vienkārši kalpo kā izkārtne, kas kliegtin kliedz - "Skatieties, te stāv visa mana nauda, atslēgas, dokumenti un mobilais tālrunis - viss vienuviet!!!" Vienkārši nelietojiet šīs jostas somas. Un, ja reiz runājam par somām, dāmas - atcerieties, ka arī plecu somas ceļojuma laikā svešā zemē valkāt nevajag, jo vecā labā metode "laupītājs uz motorollera" joprojām lieliski darbojas! Somai jābūt vismaz pārliktai šķērsām pār krūtīm.

Jā, piemēram, Ņujorkā pilnīgi legāla ir staigāšana pa ielām topless, bet Sanfrancisko uz ielas var sastapt pilnīgi kailus indivīdus. Hmm, nu tas var šķist dīvaini, bet tomēr nemēģiniet visu dīvaino un neredzēto izpētīt tik cieši, ka apkārtējos tas sāk raisīt nepatiku. Tas attiecas arī uz objektiem. Cilvēki, kas, ejot pa ielu, apstājas ik pēc 10 metriem, lai uzņemtu kārtējo "mana draudzene un šī statuja" un "es un šis piemineklis" bildi, var nešķist vietējiem simpātiski. Noteikti respektējiet, ja veikaliņa vai kafejnīcas īpašnieks pie durvīm izlicis skaidru norādi - "Nefotografēt!". Tas nenozīmē, ka jāpārvietojas, galvu zemē iedūrušiem, taču visu vajag darīt ar mēru.

Ja vien plānā nav doties pārgājienā kalnos, mugursoma lai paliek viesnīcā. Ne tikai tāpēc, ka tā uzreiz nodod jūs kā ceļotājus, bet arī tāpēc, ka ļaužu pārpildītās vietās mugursoma var izraisīt ievērojamu neiecietību apkārtējos cilvēkos. Sevišķi ļaužu pieblīvētās vietās un sabiedriskajā transportā, kur jūs tāpat nevarat kontrolēt vai kāds pa šo somu nav jau arī "pasaimniekojis". Mugursomu īpašniekiem arī jārēķinās, ka ir vietas un objekti, kur lielu somu īpašniekus neielaiž.

Mēs mīlam Rīgu - tā ir skaidra lieta, bet doties ceļojumā ar šādu uzrakstu uz krūtīm ir tas pats, kas pielikt sev plāksnīti ar uzrakstu "esmu te svešais". Tas pats attiecas arī uz zīmoliem, hokeja vai jebkura cita sporta komandu nosaukumiem - visu, kas saistīts ar kaut ko konkrētu. Spānijā, Itālijā un Apvienotajā Karalistē "nepareizā" futbola kluba krekla vai citas atribūtikas nēsāšana var bruģēt jums ceļu uz traumpuktu. Jo īpaši konkrētajā sacensību dienā....

Ieradāties Ņujorkā, ieraudzījāt un laimīgs nopirkāt T- kreklu ar uzrakstu "I love NY", un tūlīt uzvilkāt mugurā? Apsveicami, jūs esat devis visiem apkārtnes krāpniekiem un kabataszagļiem zināt, ka esat tūrists. Iespējams, esat te pirmo reizi, slikti zināt valodu un neorientējaties pilsētā - ideāls ķēriens. Vietējie, ar retiem izņēmumiem, protams, tādus "suvenīrkreklus" un citas lietas nekad nenēsā.

Dārga spoguļkamera, kas iekārta kaklā cilvēkam, kas bildē pa labi un pa kreisi, skaidri norāda uz divām lietām - "Labdien! Es esmu tūrists!" un "A mantiņa dārga, jā, ļoti dārga - kāds nevēlas?" Ja vien fotogrāfijas nav paredzētas vēlākai profesionālai lietošanai, tad ceļojumā nevajag līdzi ņemt dārgu, profesionālu aparatūru. Arī bildēt ar viedtālruni ir droši vienās valstīs, bet pavisam ne droši - citās.

Lai gan angļu valodai visur it kā ir priekšrocības, tomēr ne vienmēr jūs tiksiet ar to cauri. Netrūkst valstu, piemēram, pat Vācija vai Francija, kur tāds savdabīgs "valodu šovinisms" izpaužas ne sliktāk kā, piemēram, Krievijā. Kaut dažas atslēgas frāzes vietējā valodā būtu vēlams zināt. Ja vērsīsieties pie vietējiem iedzīvotājiem viņu dzimtajā valodā, kaut arī lauzītā, jūsu izredzes, ka viņu sirds atmaigs un jums tiks sniegta palīdzība, krietni pieaugs.