Norvēģija - TOP 10 skaistākās vietas  (1)

Šī ir viens kārtīgs Norvēģijas "eksporta produkts"  - daudzi cilvēki dodas uz Norvēģiju, lai redzētu visupirms tieši šo dabas mākslas darbu. Un tas ir pareizi darīts, jo fjordi ir viens no vispievilcīgākajiem dabas objektiem Eiropā. Šis gods nostiprināts arī oficiāli - fjordi ir iekļauti UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. 

Visslavenākie fjordi - Sognefjords un Hardangerfjords, taču arī Geirangera fjords it nemaz neatpaliek no tiem. Geirangeras fjords kopš 2005. gada ietilpst UNESCO pasaules mantojuma sarakstā. Vecās zemniekus sētas, kas galvu reibinošā augstumā šķiet vai pielipušas pie klintīm, vēl šodien liecina par gadsimtiem seno reģionā valdošo kultūru.

Pilsēta, ko dēvē par Ziemeļu Venēciju. Tā aizņem vairākas salas un par savu pašreizējo krāšņumu tai ir jāpateicas briesmīgajam ugunsgrēkam, kas te plosījās 1904. gadā. Tas iznīcināja pusi pilsētas. Lielie postījumi ļāva atjaunot pilsētu vienotā veidolā - jūgendstilā, kas padarīja pilsētas centru par ideālu vietu, lai piesaistītu tūristus. Zvejot te var pat pašā pilsētas centrā, ostā piestāj arī slaveni kruīzu kuģi. Veikali, kafejnīcas, galerijas un muzeji - te ir viss, kas vajadzīgs.

Viens no noslēpumainākajām Norvēģijas dabas objektiem - Troļļu mēle Trolltunga. Mēle ir pārkarena klints šķēpele kraujas malā, augstu pār Ringedāles dambja veidoto sprostezeru. Šī ir ļoti populāra vieta, kur daudzi vēlas nofotografēties, stāvot uz dabīgā akmens "balkona" malas un šūpojot kājas tukšumā.

Lietainā, taču ļoti simpātiskā "viduslaiku" pilsēta Bergena iepriecinās tos, kas dodas uz Eiropas ziemeļiem speciāli, lai apbrīnotu un priecātos par "klasisko Norvēģijas senatnīgumu". Šo pilsētu dēvē arī par "vārtiem uz fjordiem". Bergena ir otrā lielākā Norvēģijas pilsēta, to sauc arī par pilsētu starp septiņiem kalniem. Augstākais kalns te ir Ulrikens (642 metri) un tajā var nokļūt ar trošu vagoniņu. Otrs populārākais kalns ir Fleijens (320 metri), kurā var uzbraukt ar funikulieri. Bergenu dažkārt sauc par lietus pilsētu, jo te līst ap 280 dienām gadā.

Šis arhipelāgs Norvēģijas jūrā pie valsts ziemeļrietumu krastiem var šķist aukstākā vieta uz zemes, jo atrodas krietni aiz Polārā loka, bet patiesībā, pateicoties Golfa straumes tuvumam, klimats te ir diezgan mērens. Īpašu šarmu šai vietai piedod fakts, ka te ir maz tūristu. Pilnīgai romantikas idillei te ieteicams apmesties zvejnieku mājiņā ūdens krastā - un baudīt patīkamu sabiedrību un neskartās dabas skaistumu.

Pat Norvēģijas galvaspilsēta - arī tā ir vienkārši lieliska. Jā, tur ir dārgi. Jā, tūristu ceļvežos par šo pilsētu nav garu sarakstu ar obligāti apskatāmajiem objektiem, tomēr tā ir tīra un skaista pilsēta, ko ieskauj fjordi un meži. Arhitektūru te veido dabisks vecā un jaunā sajaukums, bet mākslas mīļotājiem nebūs garlaicīgi vairākos augstākās raudzes muzejos. Ko vērta ir kaut vai tikai Nacionālā galerija ar slaveno Edvarda Munka meistardarbu - gleznu "Kliedziens"!

Vislabāk saglabātais norvēģu zvejnieku ciemats atrodas uz Karmøy salas. Klusums, miers, tūristu iztrūkums un vairāk nekā 200 tradicionālās baltās koka mājiņas. Un, protams, daudz, daudz zvejas laivu un iespēju likt tās lietā. Katru gadu uz mirkli te sāk valdīt liela rosība, jo tad te norisinās Startautiskais Literatūras un kultūras festivāls. 

Ja Norvēģijā ko varētu nodēvēt par ideālo "vikingu ciemu", tad tas ir šis. Izvietojies tieši blakus labi saglabājušās viduslaiku pils sienām, ciems ir kā "izkāpis" no XVIII gadsimta pastkartītes. Vecpilsētā atradīsiet tradicionālos veikalus un antikvariātus, bet par vietējās kultūras dzīves pērli atzīta baznīca, kuras zvanu tornis vienlaikus ir arī bāka. Iekšpusē atradīsiet brīnišķīgas Emanuela Vigilanda vitrāžas.

Nacionālais parks var lepoties ar lielāko Eiropā augsto virsotņu kolekciju. "Kolekcija" ietver virsotnes, kas ir augstākas par 1900 metriem - tādu te ir vairāk nekā 250. Veselas 29 no tām skaitās augstākās virsotnes visā Norvēģijā. Tāpēc tas nav pārsteigums, ka parks čum un mudž no alpīnistiem un pārgājienu faniem, kas te sabrauc no visas Eiropas. Reti sastopamas floras un faunas pārpilnība dod parkam papildu vērtību.

Norvēģijas Karalistes vistālākā ziemeļu daļa pieprasa īpašu uzmanību - te uz vienu dienu "aši apskatīties" tāpat vien neiebrauksi. Špicbergena ir lielākā sala Svalbardas arhipelāgā. To apskalo Ziemeļu Ledus okeāns, Grēnlandes jūra un Barenca jūra. Starp četrām salas apdzīvotajām vietām nav nekādu satiksmes ceļu vai pasažieru līniju. Arhipelāgā, galvenokārt, mīt polārie lāči. Cilvēku jebkurā gada laikā te nav vairāk par trim tūkstošiem. Par spīti visam - tūristi te mēdz iegriezties, te ir arī vistālāk uz ziemeļiem atrodamais kempings pasaulē.