Vasaras saulgrieži jeb Jāņi ir vieni no svinētākajiem svētkiem Latvijā, kas godina visgarāko dienu un visīsāko nakti gadā. Šie svētki tiek svinēti daudzviet pasaulē atšķirīgos datumos starp 21. un 25. jūliju. Lai gan daudzas Eiropas valstis, it sevišķi Ziemeļvalstis, ir saglabājušas senas tradīcijas to svinēšanā ar vienojošo elementu – lielu ugunskuru, tomēr ar tādu vērienīgumu kā Latvijā šie svētki citviet netiek svinēti. Kā saulgriežus svin citviet? Piedāvājam īsu ieskatu svinēšanas tradīcijās Eiropā.
Ne tikai Latvijā, bet arī Igaunijā un Lietuvā, kā arī Kvebekā vasaras saulgriežu diena – 24.jūnijs – ir brīvdiena. Agrāk arī Zviedrijā un Somijā tā bija brīvdiena, bet šobrīd svētki ir pārcelti uz piektdienas vakaru un sestdienu starp 19. un 26.jūniju.
Visizteiktākās vasaras saulgriežu svinēšanas tradīcijas folkloras stilā ir saglabājušas Skandināvijas un Baltijas valstis, kur viens no centrālajiem notikumiem ir ugunskuru kurināšana.
Lietuvā vasaras saulgriežu dienu sauc Joninės, bet Igaunijā - Jaanipäev. Tie tiek svinēti līdzīgi kā Latvijā – ar dziesmām un dejām līdz rītausmām, pasaku stāstīšanu, papardes zieda meklēšanu, lēkšanu pār ugunskuru, mutes mazgāšanu rīta rasā, vainagu pīšanu un laišanu upē.
Somijā ugunskuri tiek pārsvarā degti jūras krastos un uz ezera. Interesanti, ka tās ziemeļos tiek svinētas baltās naktis ar nakts saules pielūgšanu, jo naktī nesatumst.
Zviedrijā līgo svētki tiek saukti par Midsommar, šajā dienā māja un pagalms tiek rotāts ar vainagiem un ziedu vītnēm, tiek dziedātas tautas dziesmas, kā arī dedzināti ugunskuri, kas pēc lieluma ir tikpat augsti kā Valpurģu naktī.
Dāņiem Līgo vakars ir Sankt Hans aften. Šajā dienā viņi dzied savu tradicionālo "Mēs mīlam savu zemi" un dedzina salmu raganas uz ugunskuriem, kas saglabājies no 16.un 17. gadsimta baznīcas paražām.
Norvēģijā šie svētki tiek saukti par Jonsok un tie tiek svinēti skandināvu stilā – ar lieliem ugunskuriem. Tie ir pagānu svētki, kas tāpat kā citviet Skandināvijā, apzīmē gaismas dieva uzvaru pār tumsu. Interesanti, ka Skandināvijā viens no nacionālajiem ēdieniem ir siļķe vai cita kūpināta zivs ar ceptiem kartupeļiem.
Īrijā brīvdienās daudzās pilsētās notiek vasaras saulgriežu karnevāli un pat salūti. Ziemeļrietumos gan vēl saglabājušās ugunskura tradīcijas.
Grieķijā vasaras saulgriežu svētkus sauc Klidonas (Κλήδονας) jeb zīme vai orākuls, un tie saistīti ar jaunām, neprecētām meitenēm un pagānu rituāliem. Arī šajā valstī, it sevišķi salās, saglabājušās ugunskuru tradīcijas, dziesmas, dejas un lēkšanu pār ugunskuriem.
Lielbritānijā St Johns diena ir saistīta slaveno Ķeltu uguns festivālu, kas tika svinēts jau pirms tūkstošiem gadu. Stounhendžā un Viltšīrā pulcējas druīdu pēcteči, svinot saulgriežu svētkus. Vēl joprojām līdz mūsdienām ir saglabājies viens no mazākajiem gada raganu sabatiem, bet daži okulisti svin svētkus 11 dienas vēlāk nekā mūsu kalendārā – tas iezīmē zaudētās dienas, kad Gregora kalendārs aizvietoja Jūlija kalendāru 1751.gadā.
Līgo pīrāgs ar rabarberiem un zemenēm somu gaumē
Rabarberu maize ir iecienīts Līgo svētku ēdiens ne tikai Latvijā - arī somiem ir savs garšīgais rabarberu pīrāgs. Izmēģini!
Zviedru vasaras saulgriežu kūka ar svaigām ogām un vaniļas olu krēmu
Vasaras saulgrieži jeb Jāņi, kas ir vieni no svinētākajiem svētkiem Latvijā, godinot visgarāko dienu un visīsāko nakti gadā, tiek svinēti daudzviet pasaulē atšķirīgos datumos starp 21. un 25.jūniju. Lai gan daudzas Eiropas valstis, it sevišķi Ziemeļvalstis, ir saglabājušas senas tradīcijas to svinēšanā ar vienojošo elementu – lielu ugunskuru, tomēr ar tādu vērienīgumu kā Latvijā šie svētki citviet netiek svinēti.
'Kladdkaka' jeb zviedru tradicionālā šokolādes kūka
Kladdkaka ir šokolādes kūka, kas tipiska zviedru virtuvei. Tai ir cieta garoziņa, bet mīksts, pat nedaudz pašķidrs vidiņš. Var pasniegt ar saldējumu, ogām un putukrējumu.
Ķiploku un siera pīrādziņi slovāku gaumē
Speķa pīrādziņi latvieša vēderam ir pierasta lieta, bet kā būtu ar ķiplokiem, ko iecienījuši slovāki?