Vasaras saulgriežus latvieši ir svinējuši gadsimtiem ilgi un laika gaitā krātās zināšanas un tradīcijas ir jātur godā un pie tām jāatgriežas ik svētkos.

Meijas svētku sajūtai

Nevieni lieli godi latviešu sētā sensenos laikos nebija iedomājami bez apkārtnes izdaiļošanas ar meijām. Tās ienes svētku sajūtu katrā stūrītī, un jau no tālienes ir skaidrs, kur svinami svētki. Jāņos meijas gozējas katrā lauku mājā un to gādāšana ir skaists vasaras vakara rituāls. No kokiem pušķošanai noderīgas bija bērza meijas un ozola zari. Nekad māju nepušķoja ar apses un alkšņa zariem: tos uzskatīja par ļaunā kokiem. Pie vārtiem un visām durvīm piesēja pīlādža, ozola vai bērza meijas. Gan istabā, gan klētī un kūtī tika liktas meijas un aiz griestu sijām aizbāzti lauzti ozolu, pīlādžu un liepu zari.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!