Šī ala (La Caverne du Chavet - Pont-d'Arc), kas atrodas Francijas dienvidos, nejauši tika atklāta 1994. gadā un ir pazīstama ar to, ka tajā atrodas vairāk nekā 1000 petroglifu - paši senākie no cilvēcei zināmajiem klinšu zīmējumiem.
Pēc ekspertu aplēsēm, vairums no šiem zīmējumiem ir vismaz 30 000 gadu veci, bet paši senākie no tiem radīti pirms 36 000 gadu. Zinātnieki uzskata, ka šīs pēdas atstājusi pirmā cilvēces kultūra Eiropā - tātad paši pirmie Eiropas mākslinieki.
UNESCO samitā, kas aizvadītajā nedēļā notika Dohā, Francijas pārstāvis Paskāls Terasē izteicās, ka Šovē ala pēc savas kultūrvēsturiskās nozīmes ne ar ko neatpaliek no Stounhendžas un ir ne mazāk nozīmīgs Eiropas kontinenta seno laiku simbols.
Savukārt Francijas kultūras ministrs Orelī Filipeti alu nosauca par "vienu no cilvēces sakrālākajam vietām", kas vēsturniekiem ļāvusi ielūkoties gadsimtiem senā pagātnē. (Tiek uzskatīts, ka senie cilvēki šajā alā nedzīvoja, bet tā bijusi kulta vieta.)
Šobrīd, 20 gadus pēc Šovē alas atklāšanas, arheologi klinšu zīmējumus attiecina uz Orinjakas kultūru, kas pazīstama ar šādiem raibiem un mākslinieciski augstvērtīgiem petroglifiem.
Zīmējumi aizņem 8500 kvadrātmetru lielu platību, un, pēc speciālistu domām, tiem piemīt augsta vēsturiskā un estētiskā vērtība. Aprēķināts, ka ieeja alā, kas atrodas 25 metrus zem zemes, tika aizsprostota akmeņu nogruvumā pirms aptuveni 23 000 gadu.
Alas koridoru kopējais garums sasniedz gandrīz 800 metrus, un zīmējumos uz tās sienām redzami daudzi senās pasaules plēsīgie zvēri - mamuti, savvaļas kaķi, degunradži, bizoni, lāči un sumbri.
1994. gadā alu atklāja trīs franču speleologi Žana-Marijas Šovē vadībā (viņa vārdā ala arī nosaukta), bet drīz vien vēsturnieki alu pasludināja par kultūrvēsturiskā mantojuma objektu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
