Veselīgi, bet indīgi: vasaras produkti, ar kuriem jābūt uzmanīgiem  (8)

Par rabarberu ēšanu līdz Jāņiem visi esam dzirdējuši. Bet vai zinām, kādēļ šāds ierobežojums un kas ir tā pamatā? Rabarberu kāti ir pilni ar antioksidantiem un kalciju - tie tiek plaši izmantoti uzturā, gatavojot gan pīrāgus un limonādes, gan ievārījumus ziemas sezonai. Tomēr jāuzmanās ir no rabarberu lapām, saknēm un vasaras otrajā pusē arī no kātiem, jo tajos atrodama skābeņskābe - viela, kas var izraisīt nelabumu, vemšanu un nespēju, pat ja apēdīsi nelielu daudzumu konkrētās auga daļas, brīdina Džona Makvoja, Nebraskas Reģionālā Saindēšanās centra eksperte. Ja uzņemsi lielu daudzumu skābeņskābes, tā var neatgriezeniski bojāt aknas un nieres. Jebkurā gada laikā nekādā gadījumā neēd rabarbera saknes un lapas un pirms kātu ēšanas pārliecinies, vai tie novākti vasaras pirmsjāņu laikā.

Protams, pareizi uzglabāts un termiski apstrādāts kartupelis veselībai nav bīstams. Bet ir gadījumi, kad ar kartupeļu izmantošanu uzturā ir jābūt piesardzīgiem. Tas attiecas uz situācijām, kad svaigi kartupeļi ilgāku laiku atradušies tiešos saules staros, kad tajos sāk izstrādāties ķīmisks toksisks savienojums ar nosaukumu “solanīns”. Solanīns var izraisīt caureju un vemšanu periodā no vienas līdz sešām dienām. Bojātos kartupeļus var atpazīt arī ar “neapbruņotu aci” - zem mizas šiem kartupeļiem ir zaļgana nokrāsa vai plankumi. Bīstamie kartupeļi jau, iespējams, būs izdzinuši asnus. Kā pareizi rīkoties? Saindēšanās eksperte iesaka kartupeļus ar zaļajiem plankumiem kārtīgi nomizot, nogriežot visas solanīna skartās dārzeņa daļas. Šādi sagatavots kartupelis izmantošanai pārtikā ir drošs. Bet gadījumā, ja vēl ir šaubas, labāk no bojātajiem dārzeņiem tomēr atbrīvoties. Galvenais princips - kartupeļi ir jāglabā vesā un tumšā vietā.

Droši vien esi dzirdējis, ka ir sēklas un kauliņi, kuru izmantošana uzturā var būt bīstama. Un tā ir taisnība - ābolu, bumbieru, mango, aprikožu, persiku, nektarīnu un ķiršu kauliņos un sēklās ir atrodams amigladīns - toksisks elements, kas var pārvērsties par citu indīgu savienojumu ar nosaukumu “cianīds”. Cianīds cilvēka organismā var radīt virkni problēmu, piemēram, galvassāpes, krampjus, nelabumu, vemšanu, paātrinātu sirds darbību un paaugstinātu asinsspiedienu. Labās ziņas - ja vien neplāno apēst lielāku daudzumu sēklu vai kauliņu kodolu, pastāv tikai neliela saindēšanās iespēja. Parasti kaitīgās vielas tiek izvadītas no organisma bez īpašām problēmām. Arī par pāris ābola sēkliņu nejaušu apēšanu nevajadzētu lieki satraukties.

Nav jāuztraucas par sēnēm, kas iegādātas lielveikalos un audzētas kontrolētos apstākļos sēņaudzētavās. Problēmas sākas, kad paši ejam sēņot vai iegādājamies citu vāktās sēnes tirgos vai saņemam no kaimiņa - ja vien neesam sēņu eksperti, vienmēr pastāvēs saindēšanās iespēja. Mežā aug simtiem sēņu veidu, un tikai daži no tiek ir izmantojami uzturā. Vieglākos gadījumos “nepareizās” sēnes var izsaukt vemšanu un caureju, turklāt - ar vairāku dienu nobīdi. Īpašs brīdinājums - indīgu sēņu termiska apstrāda neatstāj nekādu ietekmi uz šo sēņu bīstamību veselībai. Eksperte iesaka izvairīties no meža sēņu izmantošanas uzturā, ja vēlamies būt pavisam droši par savu veselību.

Pupiņas mūsu uzturā ieņem ļoti svarīgu vietu - no tām tiek gatavotas zupas, salāti un sautējumi t.sk. slavenais čili con carne. Brūnās pupiņas ir bīstamas veselībai tikai gadījumā, ja tās uzturā tie izmantotas termiski neapstrādātas. Nevārītās pupiņās atrodama indīga vieta ar nosaukumu “lektīns”. Svarīga detaļa - pupiņas pirms vārīšanas jāmērcē vairākas stundas un mērcēšanas ūdens obligāti pirms vārīšanas ir jānolej un jāsamaina uz jaunu ūdeni. Drošāka izvēle - konservētas pupiņas. Līdzīgs princips attiecas uz lima pupiņām - nevārītā veidā tās satur limarīnu, toksīnu, kas var izraisīt nelabumu, vemšanu un sāpes vēdera rajonā.