Septiņas idejas ģimenes ceļojumam vasarā: labākie Eiropas zoo  (6)

Berlīnes Zoodārzs ir lielākais Eiropā. Te mitinās 17 tūkstoši dzīvnieku! Turklāt arī pats zoodārzs kā arhitektūras objekts ir ievērojama apskates vieta, sevišķi divu 27 tonnas smago ziloņu ieejas vārtos dēļ. Berlīnes Zoodārza ziloņu tēls izdaiļo neskaitāmus ceļvežus un tūristu atklātnītes.

Berlīnes Zoodārzam ir 170 gadu. Sākotnēji tajā mitinājās galvenokārt putni, kas piederāja Prūsijas karalim Fridriham Vilhelmam IV. Taču pašlaik parkā apskatāmi visi populārākie dzīvnieki, ieskaitot lielo pandu, kas Eiropā ir liels retums. Ar rozā krāsas flamingo rīdziniekus pārsteigt būtu grūti, taču šeit radītais koraļļu rifs Latvijas iedzīvotājiem būs īsta eksotika.

Vasaras sezonā šai Vācijas zoodārzā ir liela drūzma. Gada laikā to vidēji apmeklē ap trim miljoniem cilvēku, kas 35 hektāru lielajai teritorijai patiešām ir daudz.

Atklāti sakot, šis patiesībā nemaz nav zoodārs, bet izklaides paks ar delfināriju. Taču pieminēšanas vērts tas ir tāpēc, ka atrodas tik tuvu Latvijai. Turklāt šis ir vienīgais parks pasaulē, kas atrodas tik tālu ziemeļos. Delfinārijā dzīvo gan delfīni, kas te ir arī dzimuši, gan arī "ienācēji", kas atvesi no Meksikas līča. Delfīnu dresūras brīnumi, kurus šie dzīvnieki te demonstrē uz "skatuves", sajūsminās ne vien bērnus, bet arī pieaugušos.

Okeanārijs tas pats zoodārzs vien ir, tikai atrodas ūdenī. Okeanārijā Valensijā sastopami 45 tūkstoši jūras dzīvnieku - 500 dažādu veidu zivju, jūras zīdītāju, putnu un rāpuļu.

Pavisam parkā ir desmit akvāriji, kuros apskatāmas planētas raksturīgākās ekosistēmas. Te var aplūkot pat pingvīnus. Arī okeanārijs kā būve ir īsts arhitektūras brīnums.

Vairāk nekā 1000 hektāru lielajā teritorijā ir ap 2000 dzīvnieku. Parka vēsture iestiepjas 17.gadsimtā. Tiesa, parastajiem mirstīgajiem tas ir atvērts tikai kopš 18.gadsimta vidus. Apmeklētājiem ir iespēja gan aplūkot dzīvniekus, gan arī izjāt ar zirgiem, vai arī izbraukt ar velo. Parkā ir aizliegts ienest ieročus, bet rekomendēts uz to līdz ņemt pārtikas grozu piknikam.

Parīzes Zoo var droši saukt par pašu jaunāko šajā sarakstā - ne tikai tāpēc, ka tas izveidots 1934.gadā, bet arī tāpēc, ka šajā aprīlī tas durvis apmeklētājiem vēris pēc piecu gadu ilgas rekonstrukcijas, kuras kopējās izmaksas bijuās 167 miljoni eiro. Zooparka teritorija - 15 hektāri - sadalīti pa klimatiskajām zonām. Katrā no tām dzīvo konkrētajai zonai raksturīgi dzīvnieki. Pietiks vien ar pāris stundām, lai veiktu ceļojumu apkārt visai zemeslodei.

Šajā zoodārzā nokļūt ir grūti, ja tas ir iecerēts kā ceļojuma galamērķis. Parks ir diezgan tālu no tradicionālajiem tūristu maršrutiem. Taču, ja jūs tomēr attopaties pie Gardas ezera Itālijā, tad iedoties uz šo parku būs tikpat kā noziegums pašiem pret sevi.

Teritorijas sadalīta divos patstāvīgos parkos - safari parkā, kurā ielaiž ar personīgo auto, un faunas parkā, kurā nokļūt var tikai ejot kājām. Pavisam parkā dzīvo pusotrs tūkstotis dzīvnieku.

Šajā zoodārzā izvietots Eiropā lielākais taureņu dārzs. Turklāt, ja esat to jau pirms pāris gadiem redzējuši, noteikti aizbrauciet turp vēlreiz. Kolekcija tiek atjaunota gadu no gada - taureņu mūžs taču ir visai neilgs. Vienīgais mīnuss ir atmosfēra, kas līdzinās tai, ko esam izbaudījuši, dodoties uz Tropu māju Rīgas zoodārzā. Proti, temperatūra virs 25 grādiem un ārkārtīgi liels mitrums.

Un tagad palūkosimies vēlreiz uz Rīgas Zoodārzu, kurš ir tā vērts, lai turp dotos atkal un atkal. Rīgas parks aizņem 20 hektārus, kuros mitinās vairāk nekā trīs tūkstoši 430 dažādu veidu dzīvnieku. Parks dibināts 1907.gadā, bet oficiāli atklāts 1912.gadā. Rīgas Zoodārza pērle, protams, ir Tropu māja un plašie akvāriji. Īstens lepnuma avots ir fakts, ka te izmitināti gandrīz visi apmeklētājiem interesantākie dzīvnieki. Tiesa, iztrūkst ziloņu.