Par burzmu te nav jāuztraucas: Mazākās pasaules pilsētas

Pilsētā dzīvo 1 cilvēks.

Pilsēta izdaudzināta ar to, ka tajā ilgu laiku dzīvoja tās vienīgais iedzīvotājs Dons Semmons (Don Sammons), kurš vienlaikus bija gan mērs, gan sētnieks, gan degvielas uzpildītājs, gan arī pārvedējs vietējā veikalā. Viņs uz Bufordu kopā ar ģimeni pārcēlās 1980.gadā, bet pēc sievas nāves ar dēlu te dzīvoja divatā. 2008.gadā dēls pārcēlās un mērs palika viens. 2012.gadā viņš izsludināja pilsētas pārdošanu. Līdz ar savu māju viņš pārdeva pamstu 1905.gadā celtu skolas ēku būvi, uzpildes staciju, garāžu, sķūni un veikalu, kuru savā laikā vēlējās aplaupīt slavenais bandīts Bučs Kesedijs.

Mājas pārdošana turpinājās 15 minūtes un par tās uzvarētāju kļuva uzņēmējs no Vjetanamas. Darījuma cena - 900 tūkstoši dolāru. Jaunais īpašnieks pilsētu pārdēvējis par Findeli (PhinDeli) un uzsācis te nodarboties ar uzņēmējdarbību - dažādiem pasākumiem, lai veicinātu vjetnamiešu kafijas ienākšanu ASV tirgū. Dons Semmons pašlaik ir oficiāli pieņemts darbā kā pilsētas līdzmērs.

Buforda izvietota Vaiomingas štata dienvidaustrumos, starp pilsētām Šaiena un Larami, uz autošosejas Interstate 80. Pilsētiņa radās transkontinentālās dzelzceļa līnijas būvniecības periodā 1860.gados. Pilsētas labākajos laikos te dzīvoja divi tūkstoši iedzīvotāju. Iedzīvotāju skaits strauji sāka rukt, kad mainīja maģistrāles maršrutu.

Kāpēc braukt?
Lai no šejienes aizsūtītu kādu papīra vēstuli vai vismaz piemiņas sms - pilsētai ir pašai savs pasta indekss un sakaru tornis.

Pilsētā dzīvo 23 cilvēki.

Šī viduslaiku pilsēta - nocietinājums iekļuvusi Ginesa Rekordu grāmatā kā pati mazākā pilsēta pasaulē. Pilsēta atrodas centrālajā Istrijas pussalas daļā, vienā no pakalnu virsotnēm - 349 metru augstumā. Saskaņā ar leģendu, Humu no gigantiskiem akmeņiem uzbūvējuši milži. Pilsētas statusu Huma ieguva 11.gadsimtā. Humai ir savs mērs, policists, ārsts, tiesnesis un ugunsdzēsējs.

20.gadsimta 40.gados te dzīvoja 450 cilvēli. Humā lieliski saglabājušās 12.gadsimta freskas. Pavisam šeit ir 13 mājas, 2 ielas, 2 dievnami, muzejs, veikals, pasts, kapsēta, restorāns un viesnīca. Jūnija vidū gadu no gada pilsētā notiek mēra vēlēšanas, kurās piedalās tikai vīrieši. Vēlēšanas noslēdzas ar deju festivālu.

Kāpēc braukt?
Iedzert. Restorānā tirgo mājās gatavotu un 38 grādu stipru uzlējumu uz ārstnieciskajiem augiem ar nosaukumu Humska Biska, ko gatavo pēc seno ķeltu receptes. Vietējie iedzīvotāji apgalvo, ka recepte ir vismaz divus tūkstošus gadu sena.

Pilsētā dzīvo 25 cilvēki.

Senā, gleznainā un pati mazākā pilsēta Čehijā un visā Centrāleiropā - Rabšteina nad Strelou pilsētas tiesības ieguva jau 1337.gadā. Te ir tikai viena iela un viens laukums. Paši ievērojamākie apskates objekti - 14.gadsimta gotiskā stilā būvētas pils drupas, baroka stilā celta pils, sens kolestris. Vēl šeit ir arī ebreju kapsēta, sens akmens tilts, senas dzirnavas (tās nestrādā), viesnīca un stallis. Rabšteina izdaudzināta ar savu šīferi, ko joprojām var redzēt uz vietējo māju jumtiem. Lielāko daļu ēku pilsētā iedzīvotāji izmanto kā vasarnīcas.

Kāpēc braukt?
Lai meklētu labi audzinātus Eiropas spokus - baroka stilā celtajā pilī ir atvērta brīvdienu māja.

Pilsētā dzīvo 390 cilvēki.

Melnika tiek uzskatīta par mazāko pilsētu Bulgārijā, lai arī vēl 20.gadsimta sākumā te dzīvoja pieci tūkstoši cilvēku, lielākoties grieķi. Pilsētiņas nosaukums Melnika dots, jo tās apkārtnē ir krīta klintis. Pati senākā dzīvojamā ēka Melnikā un visā Bulgārijā ir bizantiešu 13.gadsimta nams. Pilsētā ir ap 100 kultūrvēsturisku pieminekļu, paši interesantākie starp tiem ir Svētā Nikolaja 12.gadsimta klosteris, ar 13.gadsimtu datētais Slavova cietoksnis, apustuļu Pētera un Pāvila baznīca, romiešu tilts un sena turku pirts.

Taču īpaši izdaudzināta Melnika ir sava folkloras festivāla un biezā mājas vīna dēļ, kuru gatavo pēc senām tehnoloģijām. Milzīgās vīna mucas glabā klintīs.

Kāpēc braukt?
Lai sajustu sevi kā ceļotāju laikā. Kopš viduslaikiem šajā pilsētā maz kas ir mainījies. Pie tam Melnikā aug varenas kalnu kļavas, dāžiem kokiem ir pat vairāk nekā simts gadu.

Pilsētā dzīvo 953 cilvēki.

Igaunijas pilsēta Kallaste, tulkojumā no igauņu valodas - krasts, atrodas Peipusa ezera krastā. Līdz 1923.gadam pilsētai bija cits nosaukums - Sarkanie kalni, jo te sastopams sarkanais smilšakmens. Kallaste radusies 18.gadsimtā, taču pilsētas tiesības ieguvusi 1938.gadā.

Lielākā daļa iedzīvotāju, no kuriem 72% ir krievu izcelsmes, nodarbojas ar zvejniecību. Pilsētas kopējā teritorija ir mazāka par diviem kilometriem. Neskaitot smilšakmeni, Kallaste ir izdaudzīnāta arī ar savu vecticībnieku baznīcu, kas joprojām ir atvērta, un ar saviem brāļu kapiem. Kallaste ir Igaunijas nabadzīgākā pilsēta. Pilsētas mērs sniedzis ziņas, ka šeit saskaņā ar Kallastes mēra teikto, šeit relatīvā nabadzībā dzīvo 40,8% visu pilsētas bērnu.

Kāpēc braukt?
Lai apmierinātu ziņkāri.

Pilsētā dzīvo 10 tūkstoši cilvēku.

Durbuī ir mazītiņa frankofona pilsētiņa Beļģijā. Lai arī pilsētas tiesības Durbuī ieguva tikai 1331.gadā, pirmās ziņas par Durbuī rodamas jau 11.gadsimtā. Pilsētā ir trīs ģeoloģiskās zonas, pārsteidzošas ainavas - pļavas, ielejas, alas, kalni, meži, upe. Pilsētiņa galvenokārt pārtiek no tūrisma un tāpēc uzcītīgi sargā savu viduslaicīgo atmosfēru. Te ir šauras, bruģētas ieliņas, akmens nami, Svētā Nikolaja baznīca, 1380.gadā veidots maizes tirgus un sens 889.gadā būvēts cietoksnis.

Pirmie tūristi pilsētā parādījās 19.gadsitmmā un kopš tā laika pilsētiņā attīstīta laba infrastruktūra: viesnīcas, restorāni, kafejnīcas un suvenīru bodes.

Kāpēc braukt?
Šeit var izbraukt ar zirgu pajūgu, doties laivot pa upi vai arī doties pastaigā pa nelielu parku ar skulptūrām līdzīgi apcirptiem kokiem. Bet, kas jo sevišķi vērtīgi - nesatiksit nevienu paziņu.