Izkliegties, paēst un iepazīt sevi. Oslo vilina ar atpūtas iespēju dažādību  (1)

Laikraksts "Gazeta.ru" noskaidrojusi un nākusi klajā ar obligāti paveicamajām lietām pilsētā, kur jums dzīvošana izmaksās dārgāk nekā jelkad agrāk.

Pirms pieciem gadiem nacionālais Norvēģijas operteātris saņēma prestižo Mīsa van der Roes balvu kā gada labākā arhitektūras būve un ne velti! Ēkas, kas uzcelta Oslo fjorda krastā - ir dizaina, funkcionalitātes un arhitektūras izaicinājuma paraugs.

Pat, ja jūs operā orientējaties tikpat slikti kā Džūlijas Robertsas attēlotā varone filmā "Skaistā sieviete", jums šeit tāpat ļoti patiks. Ēkai ir milzīgs jumts ar sarežģītu nolaišanās sistēmu līdz jūrai. Tas allaž ir atvērts romantisku piedzīvojumu meklētājiem, vai arī skeitbordistiem, ja nu reiz jūs esat pārliecināts hipsters.

Operas iekšienē var apmeklēt brīnišķigu restorānu, kur jūs paēdinās ar krēmzupu, kas gatavota no vissvaigākajām garnelēm un gliemenēm vai arī tik tikko noķertas foreles. Jābūt vien gatavam izteikti buržuāziskais atmosfērai. Maltīte izmaksās kādus 40 eiro, bet vīna pudele - apmēram 100 eiro.

Šis ir lielisks parks un to radījis skulptors Gustavs Vīgelands pirms apmēram 70 gadiem. Parks veltīts Norvēģijai, taču stāsta nevis par tuatas tautsaimnieciskajiem sasniegumiem, bet monumentālajās kompozīcijās smalki tvertas cilvēku jūtas un attiecību neverbālās nianses. Skulptūras ataino bērnu cerības un bailes, pirmo mīlestību un biklumu, kaisli un vilšanos tajā, pusmūža krīzi, sarežģīto pusaudzību un briedumu.

Vīgelands vēlējās kļūt par mūžības, nevis laicīgo mākslinieku. Katra no skulptūrām parkā ir kaila (vienīgā apģērbtā te ir viņam radītais piemineklis). Skulptūras ir atsauce uz antīko laikmetu un uz ideju par cilvēku kā tādu.

Neskaitot parku, Vīgelands mantojumā atstājis arī ideju par to, ka savu darbu var pārvērst par dzīvi. Ar Norvēģijas karali un valdību viņš savulaik vienojās, ka viņam piešķirs 30 hektārus zmes un liks viņu mierā, regulāri pārskaitot algu. Pretim viņš solīja radīt šedevrus. Pārsteidzoši, ka šis plāns nostrādāja. Gandrīz 40 gadus mākslinieks un Norvēģijas valdība dzīvoja pilnīgā saskaņā.

Slavenākā norvēģu mākslinieka pašu zināmāko gleznu var rezēt Oslo un vienlaikus vairākos variantos - Nacionālajā Norvēģijas muzejā un Munka muzejā. Glezna radīta vai nu ar eļļas vai ar pasteļkrāsām. Gleznas personāžs abos gadījumos izskatās kā cilvēks, kurš nupat saņēmis svaigas ziņas no Krievijas. "Mani draugi devās tālāk, bet es stāvēju, trīcot no uztraukuma, sajūtot bezgalīgu kliedzienu, kas caurstrāvo dabu," reiz savās dienasgrāmatās rakstīja Munks.

Patiesībā gan viņš bija devies vistālāk. Vēl tikai pirms pāris gadiem vēl viens "Kliedziena" variants nonāca privātkolekcijā par nieka 119 922 500 dolāriem. Atliek vien vaicāt, kāda ir godīgā cena par cilvēka izmisumu.

Pērn atklātajā skulptūru parkā Ekeberg ir lieliska iespēja ļauties mākslas terapijai. Parkā var gan vienkārši pastaigāties pa kalnainiem, 64 mūsdienu mākslas izdaiļotiem akriem, bet var arī mērķtiecīgi aizklunkurot līdz vietai, kur, vēsta leģenda, Munks pieredzēja baismīgo "Kliedzienu" un tad ņemt un kārtīgi izklaigāties pašiem.

Tieši šajā vietā serbu māksliniece, performanču meistare Marina Abramoviča izveidojusi instalāciju, kas jebkuram parka apmeklētājam piedāvā atbrīvotas tiktāl, lai brīvībā palaistu iekšējās eksistenciālās šausmas vai arī visu tās apspiestās dusmas, kas sakrājušies pa bezatvaļinājuma gadiem. Kad esat atbrīvojušies no stresa, ļaujieties klaiņošanai starp dižu mākslu - parkā ir Dalī, Rodēna, Renuāra un daudzu citu ģēniju darbi.

Viena no Ekeberg parka taciņām ved dziļumā un tur krūmos var "sastapt" bronzas skulptūru - kas ir zviedru mākslinieces Annas Sofijas Sīdenas autoportrerts dabiskā izmērā un radīts kā vizuāls antonīms klasiskajai skulptūrai "Čurājošais puisēns".

Nesagatavotiem skatītājiem darbs izraisa sarežģītas un pretrunīgas izjūtas, bet tiem, kuri ar feminisma mākslu sastapušies jau iepriekš, izjūtas ir vienkāršas un skaidras: "Vīriešu šovinismam Nē! Lai arī kādos krūmos tas slēptos".

Ja pilsētā ieraudzīsit meiteni, ģērbtu tradicionālajā norvēģu zemnieku tērpā - bunādē, ķeriet viņu aiz rokas un vediet uz dzimtsrakstu nodaļu, jo jūsu priekšā ir īsta norvēģijas skaistule - gaišmataina un sportiska.

Bet, ja pati esat gaišiem matiem un slēpojat, tad lūkojiet pēc vīriešiem zeķēs, cilindros, izšūtos kreklos un pusbiksēs - jūs esat sastapusi pašus konservatīvākos, bet ne pašus sliktākos spējā pašironizēt norvēģus.

Tradicionālais zemnieku tērps maksā vairāk nekā 1000 eiro un skapī tāds glabājas aptuveni 70 % vietējo iedzīvotāju, pat tad, ja viņi jau sen vairs nav nekādi zemnieki. Oslo iedzīvotāji bunādes velk savās kāzās vai arī lepojas ar tiem valsts svētkos - Norvēģijas neatkarības dienā. Svētkiem parasti pošas jau gadu iepriekš. Arī jūs varat jau tagad rezervēt lidojumu ceļojumam uz pavasarīgo Oslo - neatkarīvas dienu Norvēģija svinēs 17.maijā.