Kādus ārstniecības augus ievākt augustā

Par to, kādus augus veselības tējām var pagūt salasīt augustā, par galvenajiem principiem augu ievākšanā un pareizā lietošanā stāsta BENU aptieka farmaceits Vitālijs Mitrohins.

Augustā Latvijas dabā sastopami dažādi augi, kurus vērts ievākt drogām: vērmeles, vīgriezes ziedi, pelašķi, rasaskrēsliņi, raudene, asinszāle, tīruma kosa, miltene. Mēneša beigās iespējams sākt rožu un vilkābeļu augļu izlases veida vākšanu, bet dārzos jāturpina vākt kliņģerītes un kumelītes ziedus, piparmētras lapas, jāuzsāk vākt salvijas lapas, balto pupiņu vārsnes, pētersīļa un ālantes saknes. Tomēr, ja pašiem nav iespēju ievākt ārstniecības augus, arī aptiekā pieejams plašs klāsts ar Latvijas augu maisījumu tējām.

Virši - lietojami saaukstēšanās gadījumā, urīnpūšļa iekaisumu ārstēšanai, nierakmeņu šķīdināšanai, gastrīta ārstēšanai, kad ir paaugstināta kuņģa skābe.

Smiltsērkšķi – smiltsērkšķu augļi satur A, E, F, C, B flavonoīdus. Eļļu lieto apdegumiem, izgulējumu, izsitumu ārstēšanai, kuņģa čūlas ārstēšanai, mutes gļotādu novēršanai. Var vārīt ievārījumus. Labs vitamīnu avots ziemā.

Upes mētras – upes mētra satur ēterisko eļļu, kuras sastāvā ir mentols. Upes piparmētras garša ir maigāka nekā dārza kultivējamām piparmētrām. Tās tēja pastiprina žults izdalīšanos, lieto sirds asinsvadu paplašināšanai, gremošanas uzlabošanai, novērš sliktu dūšu, noņem spazmas kuņģī. To izmanto neirozes un bezmiega gadījumos.

Dilles - uzlabo gremošanu, palielina piena daudzumu mātēm-zīdītājām, stiprina sirdi, samazina asinsspiedienu, noder pret sliktu dūšu.

Naktssveces - ievāc lakstus, lapas, ziedus. Naktssveces sēklu eļļa ietekmē vielmaiņu, pazemina holesterīna daudzumu asinīs, palīdz aptaukošanās gadījumos, pret pinnēm, pūtītēm, uzlabo garastāvokli. Naktssveces eļļu nedrīkst lietot epilepsijas slimnieki.

Ārstniecības augi tiek vākti to aktīvo vielu dēļ, un šīs vielas parasti atrodas noteiktā auga daļā, skaidro farmaceits Vitālijs Mitrohins. Drogai tad arī ievāc šīs konkrētās auga daļas. Par drogu sauc izžāvētu tā ārstniecības auga daļu, kuru lieto ārstniecībai vai kā izejvielu farmaceitiskā rūpniecībā. Drogu ievākšanas laiks ir atšķirīgs, un tas ir atkarīgs no ārstniecisko vielu uzkrāšanās augā.

Galvenais princips visu ārstniecības augu ievākšanā ir to nedarīt lietainā laikā, kā arī tad, ja augi ir slapji un dubļaini. Visos augos jau ir dabiskais mitrums, bet, papildinot to no ārpuses, žūstot norit neatgriezeniski sabrukšanas procesi, kas mazina aktīvo vielu daudzumu. Turklāt aktīvo vielu daudzums augos vislielākais ir dienas pirmajā pusē. Atkarībā no auga tiek ievāktas ziedu drogas, lapas vai ogas.

Augi jāievāc pēc iespējas saudzīgāk, saudzējot to sakneņus, tāpēc, dodoties ievākt augus, līdzi vēlams ņemt šķēres vai nazi. Vienmēr aptuveni 1/3 auga augstuma jāatstāj augšanas vietā. Jāatceras, ka atsevišķi ārstniecības augi var būt pat indīgi, tāpēc tos vākt ieteicams tikai ar cimdiem.

Pēc augu savākšanas vienmēr jānomazgā rokas. Tāpat, vācot augus ārstnieciskiem nolūkiem, farmaceits iesaka to darīt vietā, kas ir tālu no ceļiem, atkritumu izgāztuvēm, vietām, kur lietoti pesticīdi vai mēslojums. Augus aizliegts vākt arī aizsargājamajās dabas teritorijās, piemēram, rezervātos un nacionālajos parkos.

Ārstniecības augus iespējams sagatavot tējai, sīrupam un ekstraktam, bet atsevišķi ārstniecības augi izmantojami arī sulai. Ekstrakti visbiežāk tiek gatavoti ar spirtu, bet ūdens ekstrakti tiek konservēti ar cukuru un lietoti sīrupa veidā. Tējas pagatavošanai augi tiek žāvēti.

Lielāka daļa augu jāžāvē ēnā, temperatūrā, kas nepārsniedz 40 grādus pēc Celsija. Žāvējot augus tiešos saules staros, tie strauji zaudē savas vērtīgās īpašības. Tie jāizklāj uz auduma gabala vai tīra papīra līdz piecu centimetru biezā slānī un reizi dienā jāapgriež. Šādā veidā augi izžūs trīs līdz četru dienu laikā. Farmaceits gan piekodina, ka šajā laikā augi jāpasargā no putekļiem un dzīvniekiem.

Kad augi izžuvuši, tie kļūst viegli sasmalcināmi un ir gatavi uzglabāšanai. Augu lakstus var sagriezt divus līdz piecus centimetrus garos gabalos, tiem var notraukt lapas, augļus vai ziedus. Farmaceits piekodina augus griezt tikai pēc izžāvēšanas, jo, saskaroties ar metāla naža asmeni, tie tiek ķīmiski bojāti un zaudē vērtīgās ķīmiskās vielas, piemēram, C vitamīnu. Tāpat augus nevajadzētu žāvēt, sasietus slotiņās, jo tādējādi mitrākos laika apstākļos slotiņas iekšpuse var sākt pelēt. Tāpat farmaceits rekomendē katru augu šķirni žāvēt atsevišķi, lai tā nesajaucas ar citām, bet pēc izžūšanas tos uzglabāt papīra maisiņā, kartona kastītē vai stikla burkā, kas pasargā no mitruma. Noderīgi uz konteinera norādīt auga nosaukumu un ievākšanas datumu. Savukārt visu veidu mētru lapas var arī saldēt. Augu krājumus, īpaši aromātiskākos augus, vēlams atjaunot katru gadu.

Kā skaidro farmaceits Vitālijs Mitrohins, ārstniecības augus lietojot, jāievēro, ka tiem var piemist ne tikai ārstējošas īpašības, bet arī blakus efekti, kam var būt nesaderība ar citiem vienlaicīgi lietotiem medikamentiem. Tāpēc pirms jebkura ārstniecības auga lietošanas no drošiem avotiem būtu jāizzina tā pozitīvie un negatīvie iedarbības aspekti. Farmaceits uzsver, ka nekad nevajag lietot drogas, ja ir redzams pelējums, krāsas, smaržas izmaiņas, jo dažus augus bojājošas sēnītes izdala indīgas vielas.

Populārākie augu pielietošanas veidi ir uzlējumā, novārījumā vai aukstajā macerātā. Lai pagatavotu uzlējumu, ar glāzi verdoša ūdens aplej noteiktu drogu vai drogu maisījumu. Trauku pārklāj un nostādina 5-10 minūtes, tad nokāš. Vispārpieņemtais ūdens daudzums ir 150 ml tasē. Nepieciešamo drogas daudzumu nesver, bet nomēra ar tējkaroti vai ēdamkaroti. Parasti dzer trīs tases zāļu tējas dienā. Zāļu tējas kā uztura bagātinātājus parasti lieto siltas vai karstas, tādēļ tās ikreiz vajadzētu gatavot svaigas.

Novārījumu parasti gatavo, aplejot zināmu daudzumu drogas vai drogu maisījuma ar aukstu ūdeni, uzvāra, turpina vārīt uz lēnas uguns 5-10 minūtes, nokāš. Iesaka arī drogu apliet ar ūdeni un uzbriedināt vismaz 5-10 minūtes, pēc tam viegli vārīt 10 minūtes. Pēc nokāšanas papildina ar ūdeni līdz sākotnējam tilpumam. Mizas, sakņu, sēklu drogas pirms apliešanas ar ūdeni mēdz pulverizēt, lai ievainotu šūnu sieniņas un labāk izdalītos aktīvā viela.

Auksto macerātu pagatavo, drogu aplejot ar dzeramo ūdeni, tad atstāj stāvēt 6-8 stundas istabas temperatūrā, pēc tam nokāš. Auksto macerātu visbiežāk gatavo no drogām ar augstu gļotvielu saturu (alteja saknes, Īslandes ķērpis, lina sēklas), jo sildot var samazināties gļotu viskozitāte.

Vispārpieņemts ir nosacījums, ka uzlējumus gatavo no drogām, ko iegūst no augu virszemes daļām, bet novārījumus – no saknēm, sakneņiem, mizām. Taču stingri novilktas robežas zāļu tēju gatavošanas paņēmiena izvēlē nav. Ja zāļu tējas gatavo no svaigas drogas, jāņem vērā, ka trīs daļas svaigas drogas ir līdzvērtīgas vienai daļai sausas drogas. Zāļu tējas jāgatavo no sagrieztām vai citādi sasmalcinātām drogām. Aromātisko zāļu tēju vajadzētu gatavot traukā ar vāciņu, lai samazinātu ēterisko eļļu zudumu ar tvaikiem.

Ir daži tehnoloģiski nosacījumi, kuri jāņem vērā, gatavojot zāļu tējas. Ja drogas satur ēteriskās eļļas, tad parasti gatavo uzlējumus. Drogas, kuru sastāvā ietilpst triterpēnu saponīni (piemēram, gaiļbiksītes saknes), gatavo tikai novārījumos. Tāpat tikai novārījumus gatavo no drogām, kuru sastāvā ir antraglikozīdi (laksatīvie līdzekļi). Arī šeit pastāv zināmas nianses: rabarberu sakņu un krūkļu mizu novārījumi jānokāš karsti, bet sennu (kasiju) lapu novārījumam jāļauj pilnīgi atdzist, lai nogulsnētos sveķvielas, kuru klātbūtne izsauc nepatīkamu blakusiedarbību.

Farmaceits atgādina, ka ārstniecības augi uzmanīgi jālieto hroniska klepus gadījumā (šajā gadījumā jāapmeklē ārsts). Drogas labāk lietot akūta klepus gadījumā. Tāpat uzmanīgi jālieto "nieru tējas" un asiņošanu mazināšanas tējas, jo tad parasti nepieciešama ārsta konsultācija.