Vietas, kas padara Karostu unikālu Baltijā, Eiropā un pasaulē  (6)

Par to, kas noteikti jāapskata Karostā, pastāstīja Monta Krafte, Karostas glābšanas biedrības valdes locekle.

Karosta ir lielākā vēsturiskā militārā teritorija Baltijā un kā patstāvīga pilsētvide radās 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā. Liepāja, kas tajā laikā atradās varenās Krievijas Impērijas sastāvā, jau bija pazīstama ar savu neaizsalstošo tirdzniecības ostu. Likumsakarīgi, ka šis fakts, kā arī robežas tuvums bija noteicošais, izvēloties vietu Krievijas Impērijas Baltijas Jūras kara flotes atbalsta bāzei.

1890. gadā uz ziemeļiem no Liepājas pilsētas sākās apjomīga cietokšņa un kara pilsētiņas celtniecība. Oficiālo pavēli par celtniecības darbu uzsākšanu deva Krievijas cars Aleksandrs III. Viņa dēls, cars Nikolajs II, deva rīkojumu jauno kara bāzi nosaukt par godu tēva piemiņai – par "Imperatora Aleksandra III ostu". Par Karostu to sāka saukt tikai Latvijas Republikas laikā.
Karosta tika izbūvēta kā atsevišķa pilsēta, kas Liepājas pilsētas administratīvajās robežās tika iekļautu tikai 1930. gadu beigās.

Sv.Nikolaja pareizticīgo Jūras katedrāle ir augstākā kupolceltne Baltijā. Tā ir Karostas vizuālā un garīgā dominante. Baznīca projektēta un celta atbilstoši 17. gadsimta Krievijas pareizticīgo baznīcu stilam ar centrālo un četriem sānu kupoliem, kas simbolizē Dieva dēlu Kristu ar četriem apustuļiem. 

Katedrāles celtniecība sākta 1901. gadā, un Krievijas cars Nikolajs II ar ģimeni un Sanktpēterburgas augstmaņiem piedalījās svinīgā katedrāles pamatakmens iesvētīšanas ceremonijā. Katedrāle celta, izmantojot nepārtrauktās betona liešanas tehnoloģiju. Tāda izmantota tikai nedaudzu dievnamu celtniecībā pasaulē. 

Pirmais dievkalpojums un baznīcas iesvētīšana notika 1903. gadā. Arī tajā piedalījās Krievijas cars Nikolajs II ar ģimeni un galmu. Sākoties I Pasaules karam, daudzus katedrāles priekšmetus evakuēja uz Krieviju, arī zvanus un ikonas. Palikušo izlaupīja vācu okupācijas armijas zaldāti. 20. gadsimta 30. gados dievnamu piemēroja Liepājas garnizona luterāņu draudzes vajadzībām. 

Izveidojot Liepājas Karostu kā slepenu, slēgtu teritoriju, PSRS okupācijas armijas karaspēks pēc II Pasaules kara šeit iekārtoja sporta zāli, matrožu un zaldātu kinoteātri un, tā saukto, "sarkano stūrīti". Lai kaut cik slāpētu lielisko akustiku un skatītāji varētu saprast skaņu filmas sižetu, tika aizbetonēta centrālā kupola joma.

Mūsdienās baznīca atkal pilda savas funkcijas un ir pieejama apmeklētājiem.

Izgriežamais metāla konstrukciju tilts pār Karostas kanālu ir unikāls inženiertehniskais piemineklis. Tas ir viens no visvecākajiem Liepājas un Latvijas metālkonstrukciju tiltiem, tehnikas piemineklis. Pastāv uzskats, ka tilts projektēts pēc slavenā franču inženiera Aleksandra Gustava Eifela skices. Tas veidots no divām identiskām izgriežamām daļām, kuras, kuģiem tuvojoties, tiek pagrieztas par 90 grādiem katra uz savu pusi. 

Tilta izgriešana bija paredzēta ar elektromotoru vai vinčas palīdzību un aizņēma četras līdz piecas minūtes. Savas pastāvēšanas laikā tilts vairākas reizes ir nopietni bojāts. 2006. gadā tilta ziemeļu daļu sabojāja zem Gruzijas karoga peldošais tankeris "Anna". Pēc rekonstrukcijas Oskara Kalpaka tilts atkal darbojas. Vairākas reizes diennaktī tas tiek atvērts kuģu satiksmei.

Karostas cietums ir vienīgais tūristiem atvērtais militārais cietums Eiropā.
Liepājas Karostas garnizona cietums celts 20. gadsimta sākumā. Sākotnēji ēka bijusi paredzēta Karostas hospitāļa vajadzībām, tomēr kā hospitālis tā nekad nav izmantota. Kopš uzcelšanas tā kalpojusi par flotes matrožu un apakšvirsnieku īslaicīga disciplinārsoda izciešanas vietu.


Jau 1905. gadā cietumā sodu izcieta revolūcijas notikumos iesaistītie garnizona jūrnieki. Vieta pretī cietumam kļuvusi par brāļu kapiem daudziem ieslodzītajiem, kas tika nošauti turpat pie cietuma žoga. Visos laikos ēka kalpojusi kā virssardzes cietums – gan Padomju armijas, gan Latvijas armijas Jūras spēkiem. Pēdējie ieslodzītie atstājuši savas piezīmes uz cietuma kameras sienām vēl samērā nesen – 1997. gadā.


Šobrīd Karostas cietumā ir iespēja doties ekskursijā, izbaudīt realitātes izrādi "Aiz restēm", kā arī asāku izjūtu cienītājiem – nakšņot cietuma kamerā. Karostas cietuma ēkā atrodas Karostas Apmeklētāju centrs, kas piedāvā informāciju par Karostu, gida pakalpojumus un dažādas aktivitātes. Tiem, kas vēlas apskatīt tuvāko apkārtni un izbaudīt Karostas valdzinājumu, tiek piedāvāta velosipēdu īre.

Kopš Karostas cietums atvērts tūristiem, tas saņēmis vairākas nozīmīgas balvas un titulus. 2011. gadā Karostas cietums ieguvis Eiropas Komisijas EDEN (European Destinations of Excellence) balvu par arhitektūras pieminekļa atjaunošanu tūrisma vajadzībām. 2011. gadā vienā no pasaules vadošajiem naktsmītņu rezervēšanas portāliem www.hotel.info Karostas cietums ir atzīts par pasaules pārsteidzošāko un neparastāko viesnīcu. Savukārt 2010. gadā ASV spoku mednieki (Ghost Hunters International) atzina Karostas cietumu par spoku apsēstāko vietu pasaulē. Karostas cietums ir saņēmis dažādas balvas par ieguldījumu tūrisma attīstībā un augstu novērtējumu par atsevišķiem cietuma piedāvātajiem produktiem.

Manēža

Manēža celta 1903. - 1904. gadā. Ēkai bijis viegls, kniedētu metāla konstrukciju un skārda ieseguma jumts. Lai milzīgo telpu izgaismotu, projektēti arkveida logi un jumta pārsegumā iemontētas stikla kārniņu joslas. Līdz I Pasaules karam manēžā svētdienās notikuši kavalērijas zirgu paraugdemonstrējumi un jātnieku veiklības sacensības. Darba dienās telpa izmantota matrožu fizkultūras – ģimnastikas – nodarbībām. 

Manēžā, kur varēja ietilpt vairāk nekā četri tūkstoši cilvēku, tika rīkotas arī oficiālas pieņemšanas un goda maltītes garnizona matrožiem. Tagad no manēžas palikušas tikai sienas, kas liecina par bijušās ēkas milzu apjomu. Karostā katru gadu tiek rīkots foto plenērs. Plenēra laikā tapušie darbi izstādīti Karostas manēžā. Brīvdabas lielformāta foto izstāde manēžā būs apskatāma līdz oktobrim.

Ziemeļu mols – lieliska pastaigu vieta

Kad ziņās iedzīvotājiem iesaka vētras laikā neiet ārā no mājām, ko dara liepājnieki? Dodas uz Ziemeļu molu skatīties viļņus un fotografēt.

Ziemeļu mols būvēts 19. gadsimta beigās. Šī hidrotehniskā būve ir ļoti svarīga Liepājas Jūras cietokšņa un Kara ostas kompleksa sastāvdaļa. Mola kopgarums ir 1800 metri, platums – 7,35.

Ziemeļu forti

Ziemeļu forti ir Liepājas cietokšņa sastāvdaļa. Cietoksnis tika būvēts 19. gadsimta beigās, 20. gadsimta sākumā, lai pasargātu Liepājas jūras kara bāzi iespējamā ienaidnieka uzbrukuma gadījumā. Nocietinājumu sistēma apjoza visu pilsētu.

Karostas Apmeklētāju centrā var pasūtīt ekskursiju pa Ziemeļu fortu labirintiem lāpu gaismā. Fortos tiek organizēta arī spiegu spēle "Bēgšana no PSRS", kuras ideja ir ļaut dalībniekiem atgriezties 20 gadus senā pagātnē, atgādinot par mūsu valsts neseno vēsturi - PSRS okupācijas periodu, un dot iespēju dalībniekiem aktīvi līdzdarboties - pašiem domāt, meklēt, skriet, slēpties, pieņemt lēmumus, palīdzēt biedriem, izbaudīt sajūtas, ko nav tik viegli atrast mūsdienu sakārtotajā patērētāju sabiedrībā. Spēles uzdevums - Saliedēti darbojoties, pārvarēt dažādus šķēršļus, atrast draugu, kurš pats nav spējīgs pārvietoties, un nogādāt viņu drošībā – līdz zemūdenei.

Aktīva atpūta "Beberliņos"

Jau no augusta sākuma atpūtas parkā "Beberliņi" Karostā sākta piedzīvojumu trases izveide, kas ir nākamais solis šīs teritorijas attīstībai par atpūtas vietu visai ģimenei ar plašām atpūtas iespējām. Piedzīvojumu trases veidotāji – SIA "Adventure vision" – pirmos apmeklētājus plāno uzņemt jau septembrī.

Kā pastāstīja "Adventure vision" pārstāvis Gatis Kalniņš, Beberliņos plānots izveidot trošu atrakciju parku ar vairākām atrakciju zonām. Viens no tā nobraucieniem paredzēts 340 metru garumā pāri Beberliņu ūdenskrātuvei, kas būs garākais nobrauciens Latvijā.
Lai gan līdz šī gada rudenim visas atrakcijas vēl nebūs pieejamas, tomēr aktīvās atpūtas piekritēji pirmās trošu trases šajā rudenī jau varēs izbaudīt. Nākotnē, pilnveidojot atrakciju parka klāstu, plānota arī sadarbība ar blakus esošo kabeļveikparku "BB wakepark", piedāvājot kopīgas aktivitātes un pasākumus.

Atpūtas parkā jau ir iespēja nodoties gan aktīvai atpūtai, braucot ar kabeļveikbordu, gan nodoties mierīgām pastaigām, uzrīkot pikniku vai doties izbraucienā ar laivām vai SUP dēļiem. Arī ziemā atpūtas parkā sezona nebeidzas – šeit ir iespējams slidot, slēpot, kā arī atkarībā no laikapstākļiem, kabeļu trosi var izmantot, lai brauktu ar snovborda dēli.