Brīnišķīgas vietas, ko aprakuši vulkāni

Vezuva vulkāna izvirdums pirms 1935 gadiem iznīcināja visas tuvumā esošās pilsētas. Tās pārklāja bieza pelnu kārta, tāpēc ēkas un pat cilvēku skeleti istabās saglabājušās līdz mūsdienām. Tagad Senās Romas pilsētas kļuvušas par tūristu iecienītu apskates objektu, tomēr pēc zinātnieku aprēķiniem, tolaik izvirdumā bojā gāja no 10 līdz 25 tūkstošiem cilvēku, tostarp arī slavenais romiešu zinātnieks un rakstnieks Gajs Plīnijs Vecākais.

Visas bojā gājušās pilsētas zem drupām tika no jauna atklātas tikai 18, gadsimtā. Pompeji ir starp pasaules lielākajām arheoloģiskajām bagātībām un iekļauti UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Jāpiebilst, ka arī 1631. gada Vezuva izvirdums paņēma aptuveni 3500 cilvēku dzīvības.

Pašlaik katru gadu seno pilsētu apmeklē aptuveni 2,5 miljoni tūristu. Tāpēc joprojām darbīgais vulkāns, kura tiešā tuvumā dzīvo apmēram trīs miljoni cilvēku, vēl aizvien tiek uzskatīts par vienu no bīstamākajiem vulkāniem pasaulē.

Tūkstošiem cilvēku Indonēzijas Sumatras salā šī gada sākumā bija spiesti pamest savus mājokļus, jo vulkāns Sinabungs izvirda akmeņus un nokaitētus pelnus vairāku kilometru rādiusā. Sinabungs tiek uzskatīts par ļoti aktīvu vulkānu un pēdējā gada laikā izvirdis vairākkārt. Īpaši traģisks bija izvirdums 2014. gada februārī, kad tas prasīja 15 cilvēku dzīvības un izpostīja tuvējos ciemus.

Savukārt iepriekšējā izvirduma laikā 2010.gada augustā dūmi un pelni pacēlās gaisā vairāk nekā kilometra augstumā. Šajā izvirdumā dzīvību zaudēja divi cilvēki un vismaz 30 tūkstoši palika bez mājokļiem. Līdz tam vulkāns bija "gulējis" vairāk nekā 400 gadus.

Diemžēl eksperti atzīst, ka līdz šim Sinaburgs nav īpaši pētīts, jo nebija aktīvākais vulkāns reģionā, un tāpēc ir grūti paredzēt tā uzvedību.

Indonēzija atrodas Klusā okeāna "uguns lokā", kur ir aptuveni 130 aktīvi vulkāni.

Līdzīgi kā Pompeju iznīcināja Vezuva izvirdums, 1995. gadā tika iznīcināta Plimutas pilsēta, kas ir Monseratas – Anglijas kolonijas – galvaspilsēta.

Monserata bija iecienīta Karību sala, ko labprāt apmeklēja tūristi, tomēr pirms gandrīz divdesmit gadiem idillei pienāca gals, kad 18. jūlijā milzīgā eksplozijā izvirda Soufrīra kalnu (Soufriere Hills) vulkāns. Tā bija pirmā zināmā šī vulkāna atdzīvošanās vēsturē, bet tās rezultātā Plimutu pārklāja 12 metrus bieza pelnu un dubļu kārta, padarot Monseratas dienvidu daļu neapdzīvojamu.

Laimīgā kārtā visi pilsētas iedzīvotāji pirms tam bija evakuēti, bet pēc pus gada viņi jau drīkstēja atgriezties. Savukārt 1997. gadā notika vēl viens izvirdums, kurā bojā gāja 19 cilvēki, bet vairāk nekā pusei salas iedzīvotāju nācās to pamest, vulkāna izvirdumam sekojošās ekonomiskās krīzes dēļ.

Arī pēc tam vulkāns periodiski izspļauj lavas straumes.

Tieši tāpat kā Pompejos, arī Plimutā lava apstādināja un iemūžināja cilvēku dzīves – zem pelnu kārtas palika mašīnas, māju pirmie stāvi ar mēbelēm un daudz ko citu.
Līdz ar lidostas iznīcināšanu, arī salas galvenais ienākumu avots – tūrisms, vairs nav iespējams, un industrija ir iznīcināta, tādēļ salā palikusi vien trešdaļa no agrākajiem iedzīvotājiem.

Etna atrodas Itālijas salas Sicīlijas ziemeļaustrumos, Katānijas un Mesīnas pilsētu tuvumā. Senie grieķi ticēja, ka Etnā dzīvoja uguns dievs Vulkāns, kas izvirdumu laikā gatavoja ieročus kara dievam Marsam. Arī vienacainie briesmoņi ciklopi pēc sengrieķu domām dzīvoja Etnā.
Etna ir lielākais aktīvais vulkāns Eiropā un viens no aktīvākajiem vulkāniem pasaulē, no kura regulāri notiek izvirdumi. Tas ir vulkāns, kuram ir visilgākā reģistrētā izvirdumu vēsture pasaulē sākot no 1500. gada pirms mūsu ēras.

Etnas augstums ir apmēram 3,3 tūkstoši metru, bet tas mainās izvirdumu ietekmē.
Lai arī vulkāns bieži izvirst un varētu apdraudēt apkārtnē dzīvojošos aptuveni 900 tūkstošus cilvēkus, tas ir iecienīts apskates objekts un tāpēc vietējie iedzīvotāji nav ar mieru pārvākties kur tālāk. Katānijas (Catania) pilsēta atrodas līdzās Etnai un gadu gaitā uguni spļaujošais kalns to nopostījis jau septiņas reizes.

Etnas izvirdumi mēdz būt dažādi, taču pēdējos gados ir novērojams, ka tie ir kļuvuši daudz eksplozīvāki un notiek biežāk nekā pirms tam. Pēdējais vulkāna izvirdums notika 2010. gada 8. aprīlī.

Auglīgo vulkānisko pelnu dēļ, kas plašā apkārtnē klāj kalna pakāji, tur tiek audzēti vīnogulāji, augļu dārzi un citas lauksaimniecības kultūras.

Nevienam nezināmais Pelē vulkāns (Mount Pelée) Karību salās kļuva bēdīgi slavens 1902. gadā, kad iznīcināja Martinikas salu un Santpjēras (St. Pierre, tagad - Fordefransa) pilsētu. Šo gadījumu noteikti var raksturot kā paradīzes pārvēršanos ellē. Tomēr tas nav noticis vienā mirklī, bet brīdinošas zīmes bija redzamas gandrīz nedēļu. Mierīgā un idilliskā sala sākusi drebēt un pār to pacēlušies dūmi, bet ik pa brīdim krituši akmeņi, turklāt no kalna un tā apkaimes mukušas ne vien čūskas, skudras, insekti un citi visai nejauki radījumi, bet lopi sāpēs klieguši, kad tie līduši pa viņu kājām un koduši. Liecības rāda, ka vismaz 50 bērni un 200 dzīvnieki nomiruši no sabiedētu indīgo čūsku kodumiem.

Izvirdumiem pastiprinoties, ūdens krātera ezerā uzkarsis tik ļoti, ka gandrīz vārījies, bet pēc tam tā malas padevušās un verdošais ūdens gāzies leja, kur sajaucies ar akmeņiem un pelniem, radot milzīgu straumi, kas gāzusies ar ātrumu 100 kilometri stundā un noskalojusi visu savā ceļā, tostarp ruma rūpnīcu, nogalinot 23 strādniekus.

Tomēr visas šīs zīmes netika ņemtas vērā, un iedzīvotājus neevakuēja, jo tuvojušās gubernatora vēlēšanas, bet viņa lielākie atbalstītāji bijuši turīgie iedzīvotāji, kas, uzzinot par draudiem, būtu aizbraukuši. Tādēļ gubernators paziņojis, ka briesmas nedraud un pilsētā ir visdrošākā vieta, turklāt pat licis armijai patrulēt, lai neļautu bēgļiem atstāt Santpjēru. Tajā laikā pilsētā bija aptuveni 28 tūkstoši iedzīvotāju, kas gandrīz visi aizgāja bojā – zināmi tikai divi izdzīvojušie - uz nāvi notiesāts cietumnieks, kurš atradās pazemes kamerā, un kurpnieks, kurš dzīvoja visnomaļākā salas stūrī. Cietumnieku atraka no pārkarsušu akmeņu un pelnu kārtas pēc trim dienām, un viņš tapa apžēlots.

Svētās Helēnas kalns atrodas Vašingtonas štatā, Amerikas Savienotajās Valstīs, un ir slavens ar savu postošo 1980. izvirdumu, kurā gāja bojā 57 cilvēki. Starp mirušajiem bja arī ģeologs un citi pētnieki, kas uzraudzīja vulkāna aktivitāti. Upuri, kas atradās vistuvāk vulkānam, tika nogalināti gandrīz uzreiz, jo izvirdumam sekojošā zemestrīce izraisīja lielu zemes nogruvumu un triecienvilni, kas lika karstas gāzes mākoņiem kopā ar pelniem un iežiem izplatīties milzu ātrumā.

Svētās Helēnas vulkāns joprojām ir aktīvs, un kopš 1980. gada regulāri izvirst.

Havaju salās ir pat Nacionālais Vulkānu parks, kura vispopulārākais uguns vēmējs ir Kilauea.
Vistuvāk vulkānam, nepilna kilometra attālumā, atrodas Kalapana – pilsēta, kuru lavas straume izpostīja 1986.gadā. Interesants ir fakts, ka kalns joprojām izgrūž lavu - izvirdums kopš 1983. gada nemaz nav apstājies. Tādēļ arī pašlaik vienalga, kurā gadalaikā ierastos salā, lavu plūstam pa kalna nogāzēm var redzēt vienmēr.

Netālu no Kilauea atrodas Mauna Loa – pasaules lielākais vulkāns, kura tilpums esot 30 tūkstoši kubikmetru.

Islandē netrūkst aktīvu vulkānu un to izvirdumi pēdējo gadu laikā vairākkārt apgrūtinājuši dzīvi arī citu Eiropas valstu iedzīvotājiem, radot problēmas aviosatiksmē. Katla ir viens no Islandes lielākajiem un bīstamākajiem vulkāniem, kura izvirdums var notikt jebkurā brīdī. Islandes prezidents jau 2010.gadā brīdināja Eiropu, ka tuvojas Katlas izvirdums un ka Eiropas valdībām un aviokompānijām ir jāizstrādā rīcības plāns gadījumam, ja Katlas pelnu mākonis izplestos pār Eiropu.

Pēdējais Katlas izvirdums, kas pārrāva kalnu sedzošo ledus kārtu, bija 1918.gadā. Parasti lieli izvirdumi notiek ik pēc 60-80 gadiem, un pašreizējais miera periods ir ilgākais, kāds jebkad novērots. 1918.gada izvirdums bija desmit reižu spēcīgāks par Eijafjadlajegidla vulkāna izvirdumu 2010.gada martā, kas izraisīja plašu satiksmes haosu Eiropā.

Jāpiebilst, ka ne vienmēr vulkāna izvirdumi kaut ko iznīcina. Interesanti, ka 1963. gadā 130 metru dziļumā zemūdens vulkāna izvirduma rezultātā pie Islandes krastiem radās pilnīgi jauna sala – Surtseja. Kad 1967. gadā beidzās vulkāna izvirdums, jaunās salas izmērs bija 2,7 kvadrātkilometri. Jūras erozijas rezultātā Surtsejas salas izmērs mūsdienās ir samazinājies līdz 1,5 kvadrātkilometriem.