Šogad Vācijā atzīmē Berlīnes mūra krišanas 25 gadu jubileju un tikpat ilgu laiku kopš valsts atkal apvienošanās, bet šo svinību kulminācija paredzama 9. novembrī, kad pa bijušā mūra līniju tiks iedegti balti, mirdzoši baloni, veidojot emocionālu un poētisku instalāciju "Gaismas robeža" (LICHTGRENZE).
Berlīnes centrā 9. novembrī aptuveni 15 kilometru garā posmā iedegsies tūkstošiem balonu. Šī gaismas instalācija simbolizēs prieku par mūra krišanu un to, ka laimīgi beidzies valsts sadalīšanas laiks, teikts Berlīnes oficiālajā portālā berlin.de.
Līdz ar "Gaismas robežu" tiks izstādīti arī attēli ar māju, lauku, tiltu un ceļu attēliem, kas kādreiz bijuši sadalīti, bet tagad tajos atkal ir atjaunota vienotība, un šī instalācija simbolizēšot Berlīni kā uz nākotni orientētu, radošu un skaistu pilsētu, informē idejas autori.
Šogad Berlīnē ar dažādiem pasākumiem tiek atzīmēta 25. gadadiena kopš mūra krišanas – izveidoti speciāli šim notikumam veltīti riteņbraukšanas maršruti, filmas, izstādes un citi pasākumi. Šis rudens Berlīnē tematiski tiks veltīts 1989. gada miera revolūcijas atcerei, un iecerēts, ka 9. novembris ar tajā paredzētajiem pasākumiem būs simbols cerībai, ka pasaule ir labāka un iespējama bez sadaloša mūra.
9. novembrī paredzēta arī īpaša pasākumu programma pie Brandenburgas vārtiem.
Instalācijas "Gaismas robeža" ideja pieder Kristofera un Markam Bauderiem (Christopher Bauder, Marc Bauder).
Berlīnes mūris (Berliner Mauer, oficiāli Antifaschistischer Schutzwall) bija inženierbūve, kura atdalīja Rietumberlīni no Vācijas Demokrātiskās Republikas. Tā kopgarums bija 155 kilometri, no kuriem 43,1 kilometrs bija atradās Berlīnēes pilsētu. 1961. gada 13. augustā Vācijas Demokrātiskā Republika slēdza robežu starp Berlīnes austrumu un rietumu sektoru, lai neļautu iedzīvotājiem pārbēgt uz Rietumiem. Berlīnes mūris simbolizēja Dzelzs priekškaru starp Rietumeiropas un Austrumu bloka valstīm. Tā mērķis bija neļaut Austrumvācijas iedzīvotājiem pārbēgt uz Rietumvāciju.