Šī tūkstoš gadus senā persiešu ēdiena sastāvā ir gaļa, dārzeņi, sasmalcinātas garšvielas, tomēr pamata elements ir tā sauktais "kašk", kas plaši izplatīts irāņu, turku, Balkānu un arābu virtuvē - tajā ir fermentēts jogurts, piens un sūkalas.
Tieši "kašk" ir galvenais ingredients šajā pretpaģiru ēdienā, kas aprakstīts Ibn Saijara al-Varraka grāmatā Kalifu virtuves anāles.
"Nevajag aizmirst, ka viduslaikos cilvēki ticēja Galēna teorijai par četriem ķermeņa šķidrumiem - asinīm, flegmu, dzelteno žulti un melno žulti, kas atbilst četriem klasiskajiem pamatelementiem - zemei, gaisam, ugunij un ūdenim.
Saskaņā ar šo teoriju atvieglot paģiras varēja "auksts" ēdiens, jo pēc spirtoto dzērienu lietošanas cilvēki, kā likums, cieš no pārmērīga siltuma galvā un kuņģī," komentē šīs grāmatas tulkotājs Navals Nasralla.
Tāpat grāmatā teikts, ka, pirms alkohola lietošanas apēdot kāpostus, var sevi pasargāt no pārmērīgas noreibšanas, un tiek rekomendēts dzeršanas laikā kārtīgi uzkost, lai palēninātu alkohola iedarbību.
"Jums jāzina, ka no rīta dzert aukstu ūdeni ieteicams tikai un vienīgi cilvēkam, kas mokās ar paģirām. Tomēr viņiem nevajadzētu visu ūdeni izdzert uzreiz - labāk dzert maziem malciņiem, pēc katra ievelkot dziļu ieelpu," grāmatā raksta al-Varraks.
Vēsturnieki uzskata, ka al-Varraka grāmata ir vecākā pavārgrāmata arābu pasaulē, turklāt par minētā ēdiena spēju tikt galā ar paģirām autors raksta dzejas formā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
