Pasaules dižāko dzejnieku dzimtās vietas un mājas  (3)

Johans Volfgangs fon Gēte 1749. gada 28. augustā dzimis Frankfurtē pie Mainas. 2. pasaules kara laikā viss Frankfurtes vēsturiskais centrs, izņemot pāris baznīcu, tika nodedzināts. Tagad pēc vecajiem paraugiem vecpilsētā viss ir atjaunots un pildrežģu mājiņas atkal vilina tūristus. Vienā šādā nelielā ēkā šajā debesskrāpju un biznesa pilsētā tūristiem atvērta slavenā vācu rakstnieka un dzejnieka māja un muzejs.

Gētes dzimtajā mājā kā jau memoriālajā muzejā atrodami dažādi priekšmeti un lietas, kas saistās ar Fausta autoru, savukārt blakus esošajā muzejā apskatāmi Gētes laika vācu vecmeistaru darbi, jo arī pats dzejnieks, kas bijis liels glezniecības cienītājs un pats mākslinieks, daudz uzmanības savos darbos veltījis jautājumam "Kas gan pasaule būtu bez mākslas?". Vairāk informācijas par muzeju: www.goethehaus-frankfurt.de

Jāpiebilst, ka Frankfurtē pie Mainas savu slaveno tautieti ļoti godā, pilsētā ir arī Johana Volfganga Gētes universitāte un citi viņa vārdā nosaukti objekti.

Gētes laikabiedrs Johans Kristofers Fridrihs fon Šillers dzimis 1759. gada 10. novembrī Marbahā pie Nekaras. Bērnību viņš aizvadījis nosacīti trūcīgos apstākļos, izglītojies ciema skolā, kā arī latīņu valodas skolā (die Lateinschule).

Mūsdienās dzejnieka dzimtajā pilsētā ir Šillera nacionālais muzejs, kas pēc renovācijas atvērts 2009. gadā. Tāpat apmeklētājiem atvērta arī Šillera dzimtā pildrežģu mājiņa, kurā muzejs dižajam dzejniekam tika ierīkots, jau svinot viņa simtgadi – 1859. gadā. Vairāk informācijas:www.schillerstadt-marbach.de

Dzejniekam dzimtenes tematika nebija vienaldzīga, un vienā no saviem slavenākajiem darbiem "Vilhelms Tells" par dzimteni Šillers raksta tā:

Pie tēvu zemes dārgās ķeries klāt,
To turi ciet ar visu savu sirdi!
Tev šeitan stipras saknes tur,
Kā niedra būsi svešā malā tur,
Ko mazais vējiņš iespēj samaitāt.

Edgars Alans Po, amerikāņu dzejnieks un īso stāstu meistars dzimis 1809. gada 19. janvārī Bostonā. Viņa vecāki bijuši ceļojoši aktieri, kas agri nomira. Par amerikāņu Šekspīru dēvētajam Po viņa dzimtajā Bostonā ir izveidots parks, bet šogad, 5. oktobrī, tiks atklāta viņam veltīta bronzas skulptūra, kas attēlos, kā dzejnieks ver vecāku mājas durvis.

Lai godinātu dzejnieku, Bostonā izveidots arī Edgara Alana Po memoriālais fonds, kas rūpējas par viņa piemiņas vietu izveidi un uzturēšanu šajā pilsētā.

Slavenais Dievišķās komēdijas autors Dante Aligjērī dzimis Florencē un cīnījies par tās neatkarību, tomēr tieši šīs pārliecības dēļ arī daudz cietis. Dante tika ierauts cīņā starp Svēto Romas impēriju un pāvestu par kontroli Florencē. Viņš atbalstīja pilsētas neatkarību un 1300.gadā kļuva par vienu no sešiem pilsētas līderiem. Bet, kad kontroli Florencē sagrāba pāvestam lojāli spēki, Danti apsūdzēja krāpšanā. Tiesa viņam piesprieda izraidījumu no pilsētas uz diviem gadiem un 5000 florīnu naudas sodu. Tā kā Dante sodu nesamaksāja, viņam tika piespriests nāvessods, sadedzinot uz sārta, tomēr viņš devās trimdā, kur pavadīja 20 gadus, kad arī sarakstīja savu slavenāko darbu.

Mūsdienās gan Florences vadība reabilitējusi slaveno dzejnieku un atcēlusi Dantem piespriesto sodu. 1994. gadā Dantes dzimtajā mājā ir ierīkots muzejs. Viduslaiku celtnē trīs stāvos var apskatīt dažādas lietas un dokumentus, kas saistīti ar dzejnieka dzīvi.

Vairāk informācijas par Dantes muzeju Florencē: www.museumsinflorence.com

Šajā pilsētiņā laiks šķiet apstājies un vai katrs nams liecina par laiku, kad dzīvojis slavenais dramaturgs – pildrežģu namiņi, ik uz soļa piemiņas vietas dzejniekam. Viņa dzimtajā mājā jau 250 gadus ir muzejs. Ik gadus uz šo mājiņu kā svētceļojumā dodas tūkstošiem dzejnieka daiļrades cienītāju. Vairāk informācijas par Šekspīra dzimto māju: www.shakespeare.org.uk

Maskavā, Arbatā, ir skaists, bāli zils nams, kurā reiz ar savu jaunlaulāto sievu Natāliju, vienu no daiļākajām pilsētas dāmām, dzīvoja Aleksandrs Sergejevičs Puškins. Lai arī viņa dzīve noslēdzās traģiski, šī ir viņa laimes un mīlestības māja. Tajā ir ekspozīcija, kas saucas "Puškins un Maskava", brīnišķīgi akvareļi un, protams, grāmatas. Informācija par muzeju atrodama mājaslapā: www.pushkinmuseum.ru

Puškinu vēl dzīvam esot sauca par ģēniju, un no 1820. gadu otrās puses viņu sāka uzskatīt par "varenāko" krievu dzejnieku, gluži vai pielūdzot viņu. Maskavā ir arī Puškina vārdā nosauktais Tēlotājmākslas muzejs un Valsts mākslas muzejs, kā arī teātris un institūts.

Arī dzejnieks pats veltījis vairākus dzejoļus dzimtajai pilsētai, piemēram, šo:

Cik krāšņa nakts! Pie debess saltās
Neviena mākonīša balta:
Kā zīda telts viss zilais loks,
Kur zvaigznes izkaisītas riekšām.
Bet lejā, ielās, tumšs ik logs
Un vārtiem smagas bultas priekšā,
Un katrai sētai apjozts žogs.
Sen rimis tirgus troksnis, strīdi,
Vien, māju sargādams, pa brīdim
Suns ievankšķas un ķēdi kuļ.
Un Maskava tik rāmi guļ
Pēc šausmu dienas miegu cietu.
/Atdzejojis Paulis Kalva/

Latviešu lielākais dzejnieks Rainis jeb Jānis Pliekšāns, kura zīmē pie mums parasti tiek aizvadītas Dzejas dienas, dzimis tagadējā Jēkabpils novadā, Dunavas pagasta Tadenavā. Pats dzejnieks teicis, ka Tadenavā Laimes māte ir lēmusi viņa likteni. Tā ir skaista, klusa vieta, tālu no jebkāda piesārņojuma – gan fiziska, gan garīga – tur pat klusums skan.

Raiņa dzimtā vieta Tadenava, kur izveidots viņa piemiņas muzejs, irdzejnieka būtības – viņa saules–mīlas filosofijas šūpulis. Vienīgā Raiņa piemiņas vieta, kur civilizācija nav iznīcinājusi senatnīgo vides enerģētisko informāciju, kas iekodēta Raiņa zemapziņā, izveidojot vides uztveres stereotipus visam mūžam. Karalisku mežu un pļavu ieskautā Tadenava staro pārlaicīgā mierā un klusumā. Viena kilometra attālumā no muzeja Eglaines upītes ielokā atrodas piemiņas akmens – vecās pirtiņas vietā, kur atskanējis Raiņa pirmais kliedziens šai pasaulē.