Karēlija ir teritorija, kuru 2. pasaules kara laikā ieguva Padomju savienība, karojot ar Somiju. Somija izturēja karu un saglabāja neatkarību, taču zaudēja daļu Karēlijas reģiona. Patreiz nekas nav mainījies - šī teritorija ir Krievijas Federācijas sastāvdaļa. Tās daba ir valdzinoša - upes straujas un pilnas zivju, bet meži - ogu un sēņu, savukārt koka arhitektūrā saglabājusies somu un karēļu skarbā vienkāršība, kas padalīdz pareizticīgo baznīcām organiski iekļauties ainavā. Neaizmirstamas ir arī baltās naktis un krāšņie kāvi jeb ziemeļblāzma, ko šī zemes mala var piedāvāt.
Pašu pamatiedzīvotāju - karēļu, kas ir igauņiem un somiem radniecīga tauta, gan šajās vietās kļūst arvien mazāk, un tie pārkrievojas. Karēlijas Republiku - aptuveni triju Baltijas valstu kopteritorijas lielumā, kopā apdzīvo 766 tūkstoši cilvēku, bet no viņiem tikai desmitā daļa iedzīvotāju ir karēļi. 20 – 30 tūkstoši karēļu dzīvo dienvidos Vologdas un Tveras apgabalā, bet viņi jau pilnībā ir pārkrievojušies.
Taču ir vēl otra Karēlija, tā, kas Somijas pusē - Ziemeļkarēlija. Kartē šis reģions atrodams ap 400 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no Helsinkiem un ir tālākais Eiropas Savienības austrumu punkts, vismaz Eiropas kontinentālajā daļā, ar Joensū, pilsētu, kas ir mūsdienu Ziemeļkarēlijas centrs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
