2050. gadā uz Zemes dzīvos jau cits cilvēka tips  (64)

Pie šāda secinājuma nonākuši Globālā Smadzeņu institūta pētnieki Kadela Lasta (Cadell Last) vadībā, kuri savu pētījumu publicējuši žurnālā Current Aging Science.

Rakstā tiek apgalvots, ka cilvēce pārdzīvos nopietnu evolūcijas pāreju - mazāk nekā pēc četrdesmit gadiem dzīves ilgums būs pieaudzis, bērnus radīt cilvēki spēs arī vecumā un ikdienas darbos paļausies uz mākslīgo intelektu.

Pēc zinātnieki vārdiem, šīs evolucionārās izmaiņas būs tik nozīmīgas, ka tās var salīdzināt ar evolucionāro pāreju no pērtiķa uz cilvēku.

"Savos 80 vai 100 gados jūs radikāli atšķirsieties no tagadējiem vectētiņiem un vecmāmiņām," žurnālā raksta Lasts, kurš piebilst arī to, ka lielāko laika daļu tuvās nākotnes cilvēki pavadīs virtuālajā realitātē.

Daudzi evolucionisti uzskata, ka 2050. gadā cilvēka mūža vidējais ilgums būs 120 gadi, bet Lasts apgalvo, ka nākotnes cilvēkiem būs izteikta dzimumnobriešanas aizture.

Šīs izmaiņas ir attiecināmas uz tā saukto dzīves teoriju, kas cenšas izskaidrot, kā dabiski nozīmīgi notikumi, tādi kā vairošanās, ietekmē dzīvo organismu dzīvi. Teorija skaidro, kāpēc līdz ar smadzeņu izmēra palielināšanos organismiem ir nepieciešams lielāks laika un enerģijas daudzums, lai pilnībā atklātu savu potenciālu.

Lasts ir pārliecināts, ka tā vietā, lai dzīvotu ātri un mirtu jaunībā, nākotnes cilvēki dzīvos lēni un mirs ļoti veci.

"Ja skatāmies globāli, mūsdienu sabiedrība ir haotiska, taču krīzes apstākļos parādās apbrīnojamu metamorfozu iespējas. Līdz ar to es uzskatu, ka nākamā cilvēku izveidotā sistēma būs daudz sarežģītāka, taisnīgāka un daudzpusīgāka, nekā mūsdienu civilizācija," stāsta Lasts.

Viņš uzskata, ka 2050. gada pasaule no mūsdienām atšķirsies tik radikāli kā mūsdienu pasaule - no viduslaikiem.

Izmaiņas, ko paredz Lasts un viņa kolēģi, jau notiek. Piemēram, ASV to sieviešu skaits, kas pirmo bērnu dzemdē vismaz 30 gadu vecumā, ir aptuveni 15 procenti, bet 1970. gadā šādu sieviešu bija tikai viens procents.