Igaunijas brūnie lāči ir kautrīgi dzīvnieki un parasti vērojami, spēlējoties vai medījam tikai naktī, tāpēc tūristiem jāpavada vairākas stundas meža vidū, lai sagaidītu un ieraudzītu šos iespaidīgos dzīvniekus. Alutaguses apkaimē mīt aptuveni 300 no Igaunijas 700 lāčiem. Jāpiebilst, ka pēc 2. pasaules kara tur bijuši tikai aptuveni 30 lāči, bet tagad tie atkal savairojušies un ik pa laikam ieklīst arī Latvijas ziemeļos.
Gājiens vērot lāčus sākas jau vakarā, dodoties meža biezoknī, uz nojumi, no kuras vēro lāčus. Jebkuras cilvēku smaržas var aizbaidīt dzīvniekus, tāpēc jācenšas no tām izvairīties un nomaskēt. Mežā ir vairāki lāču vērošanas posteņi, un lielākajos var uzturēties pat desmit cilvēki vienlaicīgi. Tie ir aprīkoti ar ventilācijas sistēmu un skaņas izolāciju, tomēr cilvēkiem vienalga jārunā čukstus, lai neiztramdītu dzīvniekus. Caur mājiņas logu ar binokli iespējams vērot dzīvniekus un to uzvedību brīvā dabā.
“Ir brīnumaini redzēt tik lielus un mežonīgus dzīvniekus tik tuvu,” stāsta viens no tūristiem Raivo Pavlo.
Lai arī nav garantijas, ka tūristi lāci ieraudzīs, izredzes, ka tā notiks, ir ļoti augstas, saka gide Trīne Ivande (Triin Ivandi). Vērošana tiek organizēta laikā, kad tuvumā uzturas daudz lāču, palīdzot arī tas, ka ekskursiju organizatori noteiktās vietās, netālu no vērošanas punktiem regulāri atstāj dzīvniekiem ēdienu. Gide gan arī mierina, ka lāči netiek pieradināti un tie joprojām spēj rūpēties par sevi un sagādāt pārtiku savvaļā, turklāt novērojamie lāči visu laiku mainoties, jo viņi vasaras sezonā klaiņojot apkārt, un lācis, ko var redzēt pašlaik, neesot tas pats, kas bijis novērojams pavasarī.
Lāču vērošana notiekot maijā un jūnijā, kā arī rudenī – septembrī un oktobrī.