Astoņi brīnišķīgi un neparasti tuneļi no visas pasaules  (7)

Lūk, astoņi tuneļi un pat veseli tuneļu parki, kas ir ceļojuma vērti.

Ukrainas rietumos, Rovnas apgabalā esošajā Klevaņas pilsētā, ir kāda ļoti romantiska vietiņa, ko vietējie nosaukuši par "Mīlestības tuneli". Tas ir dzelzceļa posms, pār kuru savijušies sliežu malās augošo koku zari, veidojot savdabīgu tuneli. Ar fantāziju apveltītie mēdz teikt, ka tas ir kā portāls uz paralēlo pasaku pasauli.

Piemērotākais laiks tuneļa apmeklēšanai – vasaras vidus un zelta rudens. Ziemā labāk braukt pēc sniegputeņa, kamēr zarus klāj mirdzoši baltas kupenas.

Leģenda vēsta, ka šis dabas brīnums radies pēc traģiskas divu mīlnieku bojāejas. Tomēr ticamāks izskaidrojums ir, ka koki tik biezi saauguši pēc tam, kad dzelzceļa darbinieki pārstājuši tos apgriezt un atstājuši augt savā vaļā, bet neparastā forma veidojusies, vilcienam traucoties tiem cauri, – koki sākuši vairāk augt uz to pusi, kur tos netraucē transports. Tagad tas kļuvis par apgabala iecienītāko apskates objektu un turp dodas arī daudz jaunlaulāto.

Mīlestības tunelis Ukrainā ir viena no visvairāk fotografētajām vietām valstī. Ceļotāji no visas pasaules brauc to apskatīt, īpaši bieži turp dodas iemīlējušies pāri, jo tiek uzskatīts, ka tad viņu mīlestība būs mūžīga. Tunelis atrodas netālu no nelielās pilsētiņas Klevanas. Izrādās, tā vēsturei var visai viegli izsekot līdz pat Aukstajam karam. Fotogrāfs Amos Čapele radio "Brīvā Eiropa" uzdevumā devies atklāt šīs vietas noslēpumus.

Tunelis paslēpies mežainā apvidū. Pa to vedošās sliedes izskatās pamestas un apaugušas dažādiem kokiem un krūmiem, tomēr katru dienu tās tiek lietotas kravu pārvadāšanai. Vilcieni, kas parādās it kā no meža biezokņa, pārsteidz daudzos apmeklētājus.

Sentdžeimsas kapsētu (St James cemetery) un Liverpūles Anglikāņu katedrāli savieno sens tunelis, kura sienās atrodamas neskaitāmas kapu plāksnes no karalienes Viktorijas laika. Runā, ka šajā vietā netrūkst arī spoku un garu.

Vecos dokumentos tas saukts par dabīgo tuneli, bet speciālisti nesteidz piekrist šai domai, jo, lai arī iespējams, ka klintī bijusi dabīgi veidojusies eja, kaltu pēdas tuneļa sienā liecinot, ka tas ir vismaz paplašināts, ja ne mākslīgi veidots.

Šī ir galvenā ieeja vai izeja no kapsētas un esot Liverpūlē to vērts apmeklēt, lai sajustu britu leģendu un daudzo paaudžu atstātā mantojuma auru.

Vairāk informācijas par veco kapsētu un vēl diviem tajā esošajiem tuneļiem lasiet šeit.

Viens no garākajiem tuneļiem pasaulē atrodas Norvēģijā. Tas ir 24,5 kilometrus garš, savieno Lerdāli un Aurlandi. Pa to iet Eiropas maģistrāle, zināma arī kā E16, kas aizved līdz pat slavenajiem un pasakainajiem Norvēģijas fjordiem.

Brauciens cauri šim tunelim aizņem 20 minūtes un tajā ir trīs alās izbūvēti stāvlaukumi. Starp citu, atšķirībā no daudziem citiem norvēģu tuneļiem, šī izmantošana ir bez maksas.

Virdžīnijas dabas tuneļu parks savu nosaukumu ieguvis par godu dabas veidojumiem, kas radušies pirms vairāk nekā miljons gadiem, pazemes ūdeņiem laužoties cauri akmeņiem un klintīm. Šādi lēni izveidojušies milzīgi tuneļi, caur kuriem pat izbūvētas dzelzceļa sliedes.

Sliedes sāktas būvēt 19. gadsimta beigās, bet pirmie pasažieri tur pārvadāti 1890. gadā, bet 20. gadsimta 30. gados tur kursēja slavenais "Lonesome Pine Special" vilciens. Mūsdienās pa šo ceļu brauc vien kravas vilcieni, kas ved ogles.

Kā teikts parka mājaslapā, tuneļi kaļķakmens klintīs ir iespaidīgi – to izmēri salīdzināmi ar 10 stāvu māju. Šis parks ir iecienīta atpūtas vieta un tajā ir kempingi, ugunskuru un piknika vietas, kā arī populārs kanoe laivošanas maršruts pa Klančas upi.

Parks atrodas Kalifornijā un tajā ir tik milzīgi un veci koki, kam iespējams izbraukt cauri ar pamatīga izmēra mašīnu. Tajā ir arī mazāka izmēra koki – tuneļi, kam iespējams iziet vai izlīst cauri.

Viens no tuneļiem izveidots 1937. gadā, kad milzu sekvoja, kura bija aptuveni 2000 gadu veca, pārkrita pāri ceļam, un to nevis aizvāca, bet tās stumbrā izzāģēja tuneli, kam cauri izbraukt ar auto.

2017. gada janvāra sākumā pasauli pāršalca ziņa, ka parkā kritusi viena no vecākajām sekvojām – pēc vētras apgāzies koks, kas tika uzskatīts par vairāk nekā 1000 gadus vecu un arī cauri tam jau kopš 19. gadsimta beigām veda tunelis, raksta "National Geographic".

Lielais hadronu paātrinātājs ir ierīce, kas uzbūvēta pazemē zem Šveices un Francijas robežas, CERN centrā. Tā izveide ilgusi gandrīz 20 gadus un izmaksājusi 10 miljardus Šveices franku (6,63 miljardus eiro).

Izmantojot Lielo hadronu paātrinātāju, zinātniekiem izdevās apstiprināt Higsa bozona –elementārdaļiņas, kas piešķir matērijai masu – eksistenci. Lielais hadronu paātrinātājs pirmo reizi tika iedarbināts 2008. gadā. Turklāt tas arī izskatās ļoti iespaidīgi.

CERN piedāvā arī gida vadītas izglītojošas ekskursijas skolēniem, studentiem un interesentiem, kurās skaidro sarežģītās hadronu teorijas un izglīto par zinātnieku darbu. Vairāk lasiet šeit.