Oksfordas universitātes zinātnieki profesora Nunjo Farijas (Nuno R. Faria) vadībā izskaitļojuši, kur un kad radies cilvēka imūndeficīta vīruss HIV – pēc viņu vārdiem, Kongo Demokrātiskās Republikas galvaspilsētā Kinšasā pagājušā gadsimta 20. gados.
Neraugoties uz to, ka pirmais HIV apraksts parādījās tikai 1983. gadā, zinātniekiem vienmēr bijis skaidrs, ka tas radies daudz agrāk.
"HIV rašanās vēstures un izplatības pētīšana, bez šaubām, nekā nevar ietekmēt šī brīža situāciju un HIV vīrusa tālāko izplatību. Un tomēr mums šķita ļoti būtiski noskaidrot, kā tieši ar HIV vīrusi ir inficējušies 70 miljoni cilvēku, no kuriem puse jau ir mirusi," komentējis Farija.
Lai to noskaidrotu, zinātnieki veica pusgadsimtu senu asins paraugu filoģenētisko analīzi un salīdzināja tos ar vīrusiem citās valstīs (Kongo, Kamerūnā, Gabonā), tādējādi nonākot pie vairākiem nozīmīgiem secinājumiem.
Pirmkārt, pētnieki apstiprināja hipotēzi, ka HIV vīruss sākotnēji cilvēkiem nodots ar pērtiķu imūndeficīta vīrusu (Simian immunodeficiency virus, SIV).
Tieši šis SIV vīruss, kura pārnēsātāji ir Kamerūnas dienvidaustrumu daļas šimpanzes, ir vistuvākais M grupas HIV vīrusam, kas ir vismaz 90 procentu inficēšanās gadījumu pamatā.
Noskaidrots, ka 1920. gadā vīruss nokļuva Beļģu Kongo galvaspilsētā Leopoldvillā (tagad - Kinšasa), bet no turienes 17 gadus vēlāk - Kongo Republikas galvaspilsētā Brazavilā (toreiz - Franču Ekvatoriālās Āfrikas centrālā pilsēta).
Tipiskākie vīrusa "pārvietošanās līdzekļi" bija upes un dzelzceļi, bet sešdesmitajos gados uzliesmojušo pandēmiju izraisīja aktīva prostitūcijas izplatība reģionā, kā arī, lai cik dīvaini tas nebūtu, varas iestāžu centieni cīnīties pret citām slimībām.
Proti, tolaik Āfrikā ļaudis tika potēti, nepievēršot uzmanību šļirču stāvoklim, tātad darot gluži to pašu, ko vēlāk atkārtoja liela daļa intravenozo narkotiku lietotāju.