Ražas laiks: Kuri dārzeņi jāglabā virtuvē, kuri vēsā telpā un kuri - jāsaldē?

Sīpolus novāc un izliek saulītē, lai tie apžūtu. Ļauj, lai sīpoliem pilnībā izkalst "nabas saites" jeb astītes, jo tad pa lakstu vietu tajos nevarēs iekļūt infekcija un sīpoli uzglabāsies dauz ilgāk.Kad astītes izkaltušas, sīpolus vislabāk uzglabāt pītā grozā vai tradicionālajās virtenēs pie sienas.

Ķiplokus novāc un ar ūdens strūklu noskalo, lai atdalītu zemi un gružus. Tad saulē strauji apžāvē, ik pa brīdim apgrozot, līdz ķiploku astītes ir pilnīgi sausas. Saber pītos groziņos un noliek ērtā vietā virtuvē.

Pupas novāc, izžāvē, izloba un saver burkās vai kārbās, kurā ir cieši noslēdzami vāki.

Zirņus novāc, izžāvē, izloba, saber stikla burkās vai traukos ar labi noslēdzamiem vāciņiem.

Pētersīļus var izrakt un iestādīt balkona puķu kastēs, zemi sajuacot a kūdru. Līdz vēsumam tos var turēt uz balkona vai verandā. Kad gaidāms pirmais sals, pētersīļi jāienes virtuvē un jānoliek uz palodzes - ja būs pietiekami gaismas, būs pietiekami zaļumu visos ziemas mēnešos.

Ķirbjus noņem ļoti rūpīgi, nekādā gadījumā tos “nemētājot”, jo tad dauzījuma vietā vietā tie sāks bojāties. Ķirbju kātiņus atstāj un ļauj, lai tie sakast. Tad ķirbī pie “nabiņas” nevarēs iekļūt infekcija. Ķribjus vispareizāk būtu novākt tad, kad tie jau ir cieta miziņa, kurā vairs nevar ieskrāpēt ar nagu. Lai ķirbi tā “nogatavinātu”, to atstāj dārzā līdz pirmajām salnām. Lai pasargātu no sala, apklāj ar zāli. Kad salna būs nokodusi lapiņas, ķirbjis sapratīs, ka laiks posties uz ziemošanu, un no zemes pastarpināti uzņems vielas, ka nodrošinās labāku tā ilglaicīgu uzglabāšanu.

Kabačus un patisonus noņem tāpat kā ķirbjus. Lai uzglabātu svaigā veidā, tiem jābūt ar cietu miziņu. Kāta vietu atstāj pietiekami garu un ļauj, lai tā pilnībā sakalst. Dārzeņus novieto sausā, vēsā telpā ar labu gaisa cirkulāciju.

Sasaldētā veidā var uzglabā šādus dārzeņus: ziedkāpostus, papriku, brokoļus, Briseles kāpostus, zirnīšus, pupiņas, pākšu pupiņas, seleriju kātus un saknes, pētersīļu saknes, pastinakus, burkānus un saldo kukurūzu. Saldēt var arī kāpostus, bietes un kartupeļus - jautājums: vai to darīt ir vērts?

Dārzeņus sagatavo saldēšanai: nomazgā, nomizo un sagriež vēlamā lieluma gabaliņos. Tad blašē, lai atbrīvotos no enzīmiem, kas var izraisīt produktu bojāšanos. Šim nolūkam visērtāk izmantot lielu un smalku metāla sietu. Tajā ieber dārzeņu gabaliņus un ar visu sietu iegremdē verdošā ūdenī. Patur 3 minūtes un ar visu sietu iegremdē aukstā ūdenī. Notecina un mazliet apžāvē. Pilda porciju lieluma maisiņos, izspiež no tiem lieko gaisu, aizsien vai aiztaisa galus, ievieto saldētavā un sasaldē ātrās sasaldēšanas režīmā.

Dārzeņus var saldēt gan katrus atsevišķi, gan jaukt dažādās kombinācijās pēc savas gaumes.

Padomi no žurnāla "Ievas Māja" (2010.gada Nr. 20).