Ja ieplānots brauciens uz Dāniju, pilsētā viens no ērtākajiem pārvietošanās līdzekļiem noteikti būs velosipēds, jo, piemēram, Kopenhāgena riteņbraucējiem ir viena no labākajām vietām pasaulē. Tomēr tam ir arī ēnas puse – visur stāvošie un nomestie riteņi, jo pašlaik tiem katastrofāli trūkst velonovietņu, apgalvo BBC.
Kopš šogad Kopenhāgena ieguva savu Cykelslangen (Riteņbraukšanas čūska) - jaunu divu joslu tiltu, kas domāts tikai velobraucējiem, pilsēta vēl vairāk atgādina riteņbraucēju paradīzi. Vairāk nekā 50% pilsētas iedzīvotāju ikdienā pārvietojas ar velosipēdu, bet faktiski velosipēdu Kopenhāgenā ir pat vairāk nekā iedzīvotāju, turklāt to ir piecas reizes vairāk nekā automobiļu. Tas sniedz daudz acīmredzamu un sajūtamu priekšrocību, piemēram, tīrāku gaisu un cilvēku labāku fizisko sagatavotību.
Tomēr, kas notiek, kad riteņbraucēji apstājas un grib doties tālāk kājām vai ir nonākuši pie sava galamērķa? Piemēram, iznākot no galvenās dzelzceļa stacijas, var šķist, ka tikko noticis milzu negadījums. Visapkārt mētājas kaudzēm riteņu, kas nomesti kur pagadās, daudzi no tiem apgāzušies. Citviet velosipēdi novietoti vienkārši uz ietves, aizšķērsojot gājējiem ceļu un bloķējot ieejas veikalos un restorānos. Daudziem neriteņbraucējiem tas pastāvīgi sagādā neērtības un raisa dusmas. Šī Kopenhāgenā kļuvusi par nopietnu problēmu, jo cilvēku skaits pilsētā strauji pieaug, un līdz ar to arī velosipēdu, bet pilsētplānotāji, veidojot velonovietnes un stāvvietas, nav šādu pieaugumu paredzējuši.
Turklāt, lai arī pilsētā riteņus zog ļoti bieži – pērn nozagti vairāk nekā 18 tūkstoši velosipēdu, īpašnieki reti tos pieslēdz, bieži tie vienkārši ir sakrauti, atstutējot vienu pret otru. Liela daļa no tiem ir veci un nobružāti. BBC, aptaujājot riteņbraucējus pie Kopenhāgenas dzelzceļa stacijas, noskaidrojis, ka daudziem pēc tam esot grūti atrast savu braucamo lielajos "veloķekaros", ja vien neatceras precīzu vietu, kur tas pamests.
Izrādās, ka gandrīz 95% riteņbraucēju ir apmierināti ar vispārējiem velobraukšanas apstākļiem pilsētā, bet tikai 29% ir apmierināti ar to "parkošanās" iespējām. Salīdzinājumam – 1996. gadā ar šo rādītāju apmierināti bija 40% riteņbraucēju.
Daudzi jau atzinuši, ka velonovietņu problēmas atrisināšana ir pēdējais lielais bastions Kopenhāgenas cīņā, lai kļūtu par riteņbraucējiem īpaši draudzīgu pilsētu. Tomēr izaicinājums nav no mazajiem – katru gadu Kopenhāgenas iedzīvotāju skaits pieaug par 12 tūkstošiem, bet pēdējo astoņu gadu laikā izveidotas tikai septiņtūkstoš jaunas velonovietnes.
BBC apkopojis arī pieredzi, kā šo problēmu risina citās valstīs, piemēram Nīderlandes pilsētas Groeningenas centrālajā stacijā ir daudzstāvu velonovietne, kur apsargātā teritorijā iespējams atstāt 10 tūkstošus riteņu, bet Utrehtā ir trīsstāvīga velostāvvieta, kurā jau tagad var novietot 4,3 tūkstošus velosipēdu, ko drīzumā paredzēts paplašināt, lai tur varētu atstāt pat 12 tūkstošus riteņu. Līdzīga prakse ir arī Zviedrijā. Dāņi nolēmuši sekot šim piemēram, un pilsētas vadība solot jau tuvākajā laikā aktīvi risināt samilzušo problēmu. Iesaistīšoties arī nevalstiskās organizācijas, lai mazinātu to velosipēdu skaitu, kas nomesti kur pagadās, pārvietojot tos uz tuvāko likumīgo velonovietni.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
