Kopenhāgenas vadību un iedzīvotājus uztrauc nomesto velosipēdu kaudzes; trūkst velonovietņu

Kopš šogad Kopenhāgena ieguva savu Cykelslangen (Riteņbraukšanas čūska) - jaunu divu joslu tiltu, kas domāts tikai velobraucējiem, pilsēta vēl vairāk atgādina riteņbraucēju paradīzi. Vairāk nekā 50% pilsētas iedzīvotāju ikdienā pārvietojas ar velosipēdu, bet faktiski velosipēdu Kopenhāgenā ir pat vairāk nekā iedzīvotāju, turklāt to ir piecas reizes vairāk nekā automobiļu. Tas sniedz daudz acīmredzamu un sajūtamu priekšrocību, piemēram, tīrāku gaisu un cilvēku labāku fizisko sagatavotību.

Tomēr, kas notiek, kad riteņbraucēji apstājas un grib doties tālāk kājām vai ir nonākuši pie sava galamērķa? Piemēram, iznākot no galvenās dzelzceļa stacijas, var šķist, ka tikko noticis milzu negadījums. Visapkārt mētājas kaudzēm riteņu, kas nomesti kur pagadās, daudzi no tiem apgāzušies. Citviet velosipēdi novietoti vienkārši uz ietves, aizšķērsojot gājējiem ceļu un bloķējot ieejas veikalos un restorānos. Daudziem neriteņbraucējiem tas pastāvīgi sagādā neērtības un raisa dusmas. Šī Kopenhāgenā kļuvusi par nopietnu problēmu, jo cilvēku skaits pilsētā strauji pieaug, un līdz ar to arī velosipēdu, bet pilsētplānotāji, veidojot velonovietnes un stāvvietas, nav šādu pieaugumu paredzējuši.
Turklāt, lai arī pilsētā riteņus zog ļoti bieži – pērn nozagti vairāk nekā 18 tūkstoši velosipēdu, īpašnieki reti tos pieslēdz, bieži tie vienkārši ir sakrauti, atstutējot vienu pret otru. Liela daļa no tiem ir veci un nobružāti. BBC, aptaujājot riteņbraucējus pie Kopenhāgenas dzelzceļa stacijas, noskaidrojis, ka daudziem pēc tam esot grūti atrast savu braucamo lielajos "veloķekaros", ja vien neatceras precīzu vietu, kur tas pamests.