10 tūristu iecienītas spoku pilsētas  (1)

Bodija ir kādreizējā ASV zeltraču pilsēta. Tieši "Zelta drudža" laikā tā kļuva par apdzīvotu vietu, un ap to laiku tā bija visai cienījama izmēra pilsēta ar 10 tūkstošiem iedzīvotāju. Tomēr vērtīgā metāla kļuva arvien mazāk, līdz 1942. gadā tas izbeidzās pavisam.

Bodija šodien liek aizdomāties, ka nevajag visas cerības uz labklājību balstīt vienānozarē, jo pašlaik šajā kādreiz tik plaukstošajā vietā ir neskaitāmas tukšas ēkas, ko par nelielu samaksu brauc apskatīt vien turisti.

Velna torņa (Teufelsberg tulkojums no vācu valodas) noklausīšanās staciju Rietumberlīnē 1960. gados uzbūvēja amerikāņi, lai izspiegotu krievus Austrumberlīnē. 

Pašlaik šie torņi, kas atgādina golfa bumbiņas, stāv tukši un uz tiem ved ekskursantus, lai pastāstītu par Auksto karu.

Ir visai dīvaini atrasties kādreiz tik ļoti slepenā un armijas vajadzībām celtā vietā, ko tagad pārņemusi anarhija – daudz kas ir izdemolēts, visur redzami grafiti zīmējumi.

Šeit arī iespējams vērot saulrietu no augstākā punkta Berlīnē.

Šai mazajai, klinšainajai salai pie Krētas ir sena vēsture. Kādreiz tur bijis vareno venēciešu cietoksnis, bet pēc tam - viena no lielākajām Eiropas lepras kolonijām.

Ar šausmīgo slimību sirgstošie cilvēki tur mita vēl 1957. gadā, kad kolonijā bijusi gan frizētava, gan baznīca un pat teātris un kino.

Kad tika atklāts, kā izārstēt spitālību, lielākā daļa tur mītošo atstāja salu. Tomēr tiem, kas tur ierodas šodien, vēl joprojām ir iespēja izjust biedējošās izolācijas sajūtu, kādā nācas dzīvot cilvēkiem, kas cieta no šis šausminošās slimības.

Tagad, kad tas viss jau ir aiz muguras, ikviens, kam pietiek drosmes, var doties spocīgā ekskursijā pa sievietēm domāto spārnu, nāvinieku kamerām un pat iegriezties gāzes kamerā. Ja ar to vēl ir par maz, par 65 dolāriem iespējams šajā vietā arī pārnakšņot, bet pirms tam noklausīties stāstus par paranormālām parādībām, lai pilnīgi droši varētu baidīties visu nakti un neaizvērt ne acu.

Interesantās formas dēļ to dēvē arī par kara kuģa salu. Šī ir neliela sala netālu no Nagasaki, kur kādreiz darbojās ogļraktuves. Tajā no 1887. gada līdz 1974, gadam dzīvojuši aptuveni pieci tūkstoši iedzīvotāji. Bet tad salasī pašnieks Mitsubishi slēdza ogļraktuves, jo Japānā sāka attīstīties naftas rūpniecība.

Tā nu sala stāvēja pamesta 35 gadus, līdz valdība apķēra, ka tā varētu būt labs tūrisma objekts. Pašlaik tūristus uz turieni ved divi tūroperatori, kas starp māju drupām var aplūkot arī ēkas, kurās putekļu klāti vēl aizvien stāv televizori un telefoni, taisni tāpat kā pirms vairākām desmitgadēm.

Santelmo ir viena no ASV un Kolorado štata vislabāk zināmajām spoku pilsētām. Ja esat redzējuši kaut vienu vesternu, tad varēsiet iedomāties, kā tur izskatās.

Santelmo tika dibināta 1880. gadā "Zelta drudža" laikā un turējās godam līdz 1922. gadam, kad, kā leģenda vēsta, visi, kas tur dzīvoja, iekāpa pēdējā vilcienā prom no turienes.

Tagad Santelmo iemieso to, ko iztēlojamies, kad domājam par tuksnesīgām Mežonīgo Rietumu pilsētelēm ar salonu, kam ir divviru durvis, kuras ar kāju atsper kovbojs. Tikai tagad to klāj putekļi, bet vasaras sezonā tā pieejama tūristiem. Tad tur darbojas arī veikals un iespējams pat pārnakšņot.

Šo vietu mēdz dēvēt arī par "ciematu, kas nomira par Angliju". Kādreiz tas bija neliels zvejnieku ciemats Dorsetas piekrastē, līdz 1943. gadā tā teritoriju rekvizēja valdība karavīru vajadzībām, saistībā ar plānu uzbrukt vāciešiem, kas bija okupējuši Franciju. Atšķirībā no daudziem citiem rekvizētiem ciemiem, Tainehemas iedzīvotājiem netika ļauts atgriezties mājās pēc kara, un tagad teritorija ir daļa no Aizsardzības ministrijas bāzes.

Pašlaik, laikā, kad tur nenotiek armijas mācības, ciemu var apmeklēt arī tūristi. Tur var apskatīt gan vecās iedzīvotāju mājiņas, gan 1929. gada telefonbūdiņu, baznīcu un skolu, kas joprojām ir neskarta.

Fordlandija ir nosaukta ne vairāk ne mazāk, bet par godu autoindustrijas pionierim Henrijam Fordam. Tur bija plānots izveidot gumijas ražotni viņa mašīnu riepām, lai izvairītos no nozarē valdošā monopola. 

Fords nopirka milzīgu zemes gabalu pie Amazones un sāka veidot savu pilsētu amerikāņu stilā tieši džungļu vidū. Tur tika uztaisīts gan golfa laukums, gan bibliotēka un slimnīca, neiztika arī bez restorāniem un veikaliem, lai darītu savus padotos laimīgus. Tomēr plāns cieta neveiksmi, un tagad džungļos var apmeklēt vien pamestas ēkas, ko ceļotāji labprāt izmanto, meklējot piedzīvojumus.

Kādreizējā Krievijas ogļraktuves atrodas Svalbāras arhipelāgā. Pamestajā pilsētā ir liels klavieru piemineklis klasiskā padomju stilā, bērnu rotaļu laukums, sporta zāle un vēl daudz kas cits, kas tika izmantots pat 1998.gadā, kad pēdējo reizi tur tika raktas ogles. 

Tagad šo pamesto vietu atkarībā no gadalaika var apmeklēt, dodoties turp ar laivu vai sniega motociklu. Tās apsaimniekotāji cenšas nedaudz labiekārtot šo pilsētu un padarīt draudzīgāku tūristiem. Kas zina, vai tādējādi netiks sabojāta tās spocīgā pievilcība?

Var teikt, ka šī ir pilsēta notrauc savus putekļus un zirnekļu tīklus, jo 2012. gadā senā raktuvju pilsēta, kuras pirmās ēkas celtas pat 16. gadsimtā, tika oficiāli pasludināta par "Burvju pilsētu" jeb "Pueblo Magico", atzīstot tās kultūras un vēsturisko nozīmi.

1990. gados turp atkal pārcēlās cilvēki -  vairāki mākslinieki, un tagad pilsēta kļuvusi par populāru tūrisma objektu. Tur var apmeklēt vecās raktuves, nepabeigto baznīcu, vecās dzelzceļa stacijas drupas un citus interesantus objektus.