Kā liecina pētījums, kas publicēts žurnāla Nature jaunākajā numurā, zinātnieki secinājuši, ka ārējās ģenitālijas radušās no ekstremitātēm.
Ņemot talkā gan jaunākos atklājumus ģenētikā, gan embrioloģijā, gan evolūcijas bioloģijā, Hārvarda Medicīnas skolas doktors Klifors Teibins (Tabin) un viņa kolēģi noskaidrojuši, ka čūskām un ķirzakām ārējie dzimumorgāni evolūcijas gaitā formējušies no tiem pašiem audiem, no kuriem attīstījušās aizmugurējās ekstremitātes (vai to rudimenti).
Savukārt zīdītāju dzimumorgāni veidojušies no astes šūnu masas mezenhīmas jeb dīgļa saistaudiem.
Embrionālajā stadijā šo atšķirību nosaka kloākas (kuņģa un zarnu trakta, dzimumceļu un urīna izvades ceļu kopīga atvere noteiktām dzīvnieku sugām) atrašanās vieta.
Kā uzsver zinātnieki, organisma attīstības procesā kloāka ir nozīmīgs "organizējošais centrs", un atkarībā no savas atrašanās vietas tā nodod signālus dažādām mezenhīmas šūnu populācijām (kas saistītas ar ekstremitātēm vai astes aizmetni), liekot tām izaugt par ģenitālijām. Zinātnieki secinājuši, ka dzimumorgānu atrašanās vieta (attiecībā pret ekstremitātēm) bruņurupučiem, kā arī citiem senajiem zīdītājiem liecina par to, ka sākotnēji visu amniotu ģenitālijas formējušās no ekstremitātēm, bet turpmākajā evolūcijā kloākas pārvietošanās šos orgānus attīstījusi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
