Pirmais pasaules karš bija līdz tam nepiedzīvots vispasaules konflikts ar neiedomājami daudz upuriem – gan mirušajiem, gan sakropļotajiem, un atstāja šausminošu iespaidu uz visu pasauli – it visur bija ģimenes un cilvēki, ko tas bija ietekmējis. Kad 11. novembrī Francijā, dzelzceļa vagonā Kompjenas mežā, tika panākts pamiers starp Sabiedrotajiem un Vāciju, visā pasaulē sāka domāt, kā ar traģēdiju samierināties un kā godināt kritušos, tādēļ daudz kur jau visai drīz tika izveidoti milzīgi un ļoti simboliski piemiņas memoriāli un pieminekļi. Daudzviet to izveidi atbalstīja arī vietējie iedzīvotāji ar ziedojumiem.
Nacionālais Pirmā pasaules kara muzejs Kanzasā, ASV
Drīz pēc Pirmā pasaules kara beigām, Kanzasas pilsētas vadība izveidoja Brīvības memoriāla biedrību, lai uzceltu pieminekli visiem, kas piedalījusies karā. Šī ideja guva plašu atbalstu un 1919. gadā desmit dienu laikā tika saziedoti aptuveni 2,5 miljoni dolāru. Tas tikai pierādīja, cik lielu iespaidu un sāpīgas rētas karš bija atstājis uz cilvēkiem un ka izmainījis noskaņojumu pasaulē.
Pēc diviem gadiem tika uzsākta lielākā ASV 1. pasaules kara memoriāla celtniecība, kam par godu 1921. gadā vairāk nekā 100 tūkstoši cilvēku pulcējās, lai redzētu visu Sabiedroto valstu augstākās virspavēlniecības komandierus, kas piedalījās šajā pasākumā. Tā bija pirmā reize vēsturē, kad šie pieci vadītāji sanāca kopā miera laikā, teikts memoriāla mājas lapā.
Memoriāla būvniecība tika pabeigta 1926. gadā, un to atklāja prezidents Kelvins Kūlidžs (Calvin Coolidge), bet pasākumā piedalījās vairāk nekā 150 tūkstoši cilvēku.
1998. gadā, lai muzeju un memoriālu atjaunotu un modernizētu, atkal tika sākta ziedojumu vākšanas kampaņa, un kopā šim mērķim tika savākti vairāk nekā 102 miljoni dolāru. 2004. gadā muzejs un memoriāls tika atkal atklāts. Tas pasludināts par ASV kultūras mantojumu un arhitektūras pieminekli.
Pašlaik memoriāls kļuvis par simbolu varonībai un patriotismam ASV, tāpat kā brīdinājums par kara traģiskumu. Tajā izveidotajā 1. pasaules kara muzejā apkopoti materiāli par "Lielo karu", un muzejā tiek organizētas dažādas izglītojošas programmas, kā arī pētījumi par šo konfliktu, kas atstāja dziļas pēdas visas pasaules apziņā.
Lielākā Francijas militārā kapsēta
Notre Dame de Lorette, pazīstama arī kā Ablain St-Nazaire jeb Francijas lielākais militārais kapu lauks atrodas uz ziemeļrietumiem no Arras pie Ablain -Saint-Nazaire ciema. Lauka, kurā vienādās, gluži militāri kārtīgās rindās stāv balti krusti, vidū ir balta baznīca. Tur atdusas vairāk nekā 40 tūkstoši 1. pasaules kara upuru, bet vēlāk šajā kapu lauka apglabāti arī Otrā pasaules kara un koncentrācijas nometņu upuri.
Šajā vietā 1. pasaules kara laikā norisinājās ilgstošas un asiņainas kaujas starp sabiedroto un Vācijas armijām, kas bija tikpat nozīmīgas, kā pēc tam sekojušās Verdenas un Sommas kaujas. Arī šo kauju vietās izveidoti piemiņas memoriāli.
Vācieši šajās kaujās pirmo reizi vēsturē lietoja dažādus jaunus ieročus, piemēram, liesmu metējus un vēlāk arī gāzes ieročus.
Kopumā bijušajos Flandrijas kaujas laukos ir 17 milzīgas franču kapsētas un piemiņas memoriāli.
Jaunā sardze (Neue Wache) Berlīnē
Neue Wache bijusi galvenā kara upuru piemiņas vieta Vācijā jau kopš 1818. gada, kad tā Berlīnes galvenajā bulvārī Unter den Linden tika uzcelta par godu Napoleona kara upuriem un uzvarai. Jau tad tur atradās arī goda sardze. 1931.gadā šajā vietā izveidots piemineklis Pirmā pasaules kara upuriem, bet Otrajā pasaules karā Neue Wache piemiņas vieta tika sabombardēta.
1960. gadā to restaurēja, un Austrumberlīnē tā kalpoja kā "piemiņas vieta fašisma un kara upuriem", bet ēkā ierīkoja mūžīgo liesmu. 1969. gadā tur simboliski tika apglabātas nezināmā kareivja un koncentrācijas nometnes ieslodzītā mirstīgās atliekas un zeme, kas ņemta no kara lauka un nometnes teritorijas. Līdz 1990. gadam katru trešdienu memoriāla priekšā notika goda sardzes svinīgā ceremonija.
Pēc Vācijas atkalapvienošanās Neue Wache kļuva par "Centrālo kara un totalitāro režīmu upuru piemiņas memoriālu Vācijas Federatīvajā Republikā". Memoriāla centrā atrodas liela skulptūra "Māte ar mirušo dēlu",ko veidojusi Kēte Kolvica (Käthe Kollwitz).
Arī Flandrijā ir četras vācu kareivju atdusas vietas - Vladslo, Menenā, Hogledē un Langemarkā. Vladso arī apskatāms Kētes Kolvicas veidots piemineklis "Sērojošie vecāki".
Īrijas Nacionālie kara piemiņas dārzi Dublinā
Šie ir vieni no slavenākajiem piemiņas dārziem Eiropā. Tie ir veltīti 49400 Īrijas karavīru piemiņai, kuri gāja bojā Pirmajā pasaules karā. Visu karavīru vārdi ir rakstīt Harija Klārka ilustrētos manuskriptos, kas glabājas granīta piemiņas kapelās dārzos.
Šie dārzi ir ne tikai vieta kritušo piemiņai, bet tiem ir arī ļoti liela arhitektūras un estētikas nozīme kā piemineklim kritušajiem. Brīnišķīgie rožu dārzi, zālāji un skujkoku apstādījumi parāda dzīvības mūžīgo uzvaru pār nāvi, un šī ir mierpilna pastaigu un atmiņu vieta ikvienam, kas grib godināt kritušos varoņus.
Maskavas pilsētas brāļu kapi
Austrumeiropā uzreiz pēc 1. pasaules kara upuriem tika būvētas varoņu kapsētas, vai nu esošo apglabājumu vietās vai ciņu norises vietās, vai jaunos, simboliski izveidotos kapos. Tomēr Krievijā saistībā ar boļševiku nākšanu pie varas situācija bija nedaudz atšķirīga.
Lai arī Krievijai kopumā karā bija vieni no lielākajiem zaudējumiem, piemiņas vietu izveide bija citāda. Sākumā Maskavas brāļu kapos piemiņas vieta tika izveidota ne tikai Pirmā pasaules kara varoņiem, bet arī pilsoņu kara un revolūcijas laikā kritušajiem, kam vēlāk tika pievienoti arī slepenpolicijas upuri. Bet pēc boļševiku 1925. gada lēmuma šo vietu pārvērta par parku, un pēc tam, visticamāk, pēc Josifa Staļina pavēles no šie apglabājumiem sistemātiski tika aizvākti pareizticīgo un baznīcai piederīgo kapakmeņi un apglabājumi.
Brāļu kapi Rīgā
Brāļu kapi Rīgā ir izcilākais un lielākais Latvijas memoriālais ansamblis. Tas veltīts 1. pasaules karā un Latvijas atbrīvošanas cīņās (1915 – 1920) kritušajiem karavīriem. Kapos guldīti aptuveni 2000 varoņi, to skaitā ap 200 nezināmie.
Brāļu kapi aptver deviņus hektārus lielu teritoriju. Tie iekārtoti 21 gada laikā, periodā no 1915.līdz 1936.gadam. Tas bija pirmais šāda veida ansamblis Eiropā, kura autors ir tēlnieks Kārlis Zāle, un ietver ļoti lielu simbolisku nozīmi.
Brāļu kapu memoriālajā ansamblī ietilpst trīs daļas: Pārdomu ceļš ar 205 metrus garo liepu gatvi, Varoņu terase ar mūžīgās Svētās uguns altāri un ozolu birzi, un Kapulauks, kuru noslēdz Latvijas siena ar ansambļa vainagojošo skulpturālo grupu – Mātes tēlu ar kritušajiem dēliem (sauktu arī par Māti Latviju).
Ik gadu Latvijai nozīmīgākajās piemiņas un svētku dienās šeit notiek piemiņas brīži, lāpu gājieni un varoņu godināšanas pasākumi ar valsts augstāko amatpersonu piedalīšanos.
Ipras 1914. – 1918. gada kauju militāro un civiliedzīvotāju upuru memoriāls Beļģijā
1915. gadā kaujā pie Ipras vācieši pirmo reizi izmantoja ķīmiskos ieročus, un karavīri mira burtiski bez cīņas. Kauja prasīja aptuveni 600 tūkstošus upuru. Sabiedrotie šajā kaujā zaudēja, un vācieši ielauzās dziļi Rietumu frontē. Šajā teritorijā notika vēl vairākās traģiskas kaujas, kurās dzīvību zaudēja simtiem tūkstoši kareivju abas frontes pusēs.
Tā kā šie Flandrijas lauki ir vienas no traģiskākajām 1. pasaules kara lappusēm Rietumu frontē, kauju vietas izveidotas piemiņas vietas ar dziļi simboliskiem pieminekļiem. Ipras piemiņas memoriāla vārti apvieno triumfa arkas un mauzoleja raksturīgos vaibstus. Uz memoriāla ieejas sienām iegravēti vairāk nekā 58 tūkstoši vārdu – tie ir kritušie no ASV, Austrālijas, Anglijas un citām valstīm, kuru kapa vietas tā arī nav zināmas. Lai arī ideja sākotnēji bijusi iegravēt visu kritušo vārdus ieejas vārtos, tā drīz vien atmesta, jo uz sienas nepietika vietas, tādēļ pārējie vārdi iegravēti citur, jau memoriāla iekšienē.
Šajā reģionā notika vēl citas briesmīgas kaujas, tādēļ tur izveidoti vairāki piemiņas memoriāli un tiek piedāvātas pat ekskursijas tieši pa kauju vietām un piemiņas memoriāliem Beļģijā un Francijā, lai arī mūsdienās atgādinātu un neaizmirstu šo vēstures lappusi.
Piemiņas krustu lauks pie Kārdifas pils
Velsas nacionālais piemiņas laukums pie Kārdifas pils atklāts tikai pirms dažām dienām, un tā ir viena no sešām šāda veida piemiņas vietām Lielbritānijā.
Pirmajā pasaules karā krita tūkstošiem velsiešu, un viņiem par godu Kārdifā ir vairākas piemiņas vietas, piemēram, Aleksandra dārzos ir Velsiešu nacionālais kara memoriāls, tomēr saistībā ar 100 gadadienu kopš kara sākuma, pie Kārdifas pils 5. novembrī atklāts īpašs laukums, kur izvietoti 10 tūkstoši koka krusti kritušajam. Krusti izvietoti tā, lai veidotu simboliskas kapavietas, un to galos uzstādīti lielāki, melni tipiskie ķeltu krusti.
Piemiņas vietu pils pakājē atklāja kara veterānu biedrības pārstāvji, armijas vadība, kā arī valsts Pirmais ministrs Karvins Džouns (Carwyn Jones).
Šis gan nav pastāvīgs piemiņas piemineklis, jo krusti būs apskatāmi līdz 15. novembrim.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
