Famagusta – kādreiz Vidusjūras lielākais kūrorts, tagad Kipras spoku pilsēta  (4)

Pilsēta bijusi tiešām liela – gadsimtiem ilgi tā bijusi viena no reģiona galvenajām ostām, bet 20. gadsimta vidū kļuva par tik iecienītu kūrortu, ka vasarā (kas ir gandrīz visu gadu) tur uzturējās vairāki miljoni cilvēku. Tur bija neskaitāmas kafejnīcas, lielas viesnīcas un smilšainas, baltas pludmales pie tirkīzzilās jūras. Tomēr 20. gadsimta 50. gados Kipra atdalījās no Anglijas, kuras kolonija tā visai ilgi bija – par to vēl joprojām liecina satiksmes organizācija pa kreiso pusi. Aptuveni desmit gadus kiprieši vairāk vai mazāk veiksmīgi valdīja savā zemē un kūrorts attīstījās, kļūstot par iecienītāko visā Vidusjūrā – tur atpūtās gan Eiropas, gan ASV slavenības, bet tad šo vietu iekāroja kaimiņi turki un arī ieņēma. Kā paši Kipras grieķi stāsta, tas bijis drausmīgs laiks, kad ne vien daļu salas okupējuši turki, bet tik ilgi nīstie angļi atgriezušies kā miera uzturētāji. Līdzīgi kā pašlaik Krievija Krimu, lai arī starptautiski neatzīti, 1974. gadā daļu salas teritorijas pārņēma turki, dažu dienu laikā no mājām izliekot to īpašniekus un cēlājus – kipriešus, kam visu dzīvi nācās sākt no gala salas dienvidu daļā, kas ir sausāka, ne tik auglīga un visādi citādi nekoptāka par Ziemeļkipru. Pēc šiem notikumiem sāka attīstīties kūrorti Turcijā un Ēģiptē.

Salas sadalīšana vistiešākajā veidā ietekmēja arī Famagustu. Pilsēta atrodas, tā saucamajā, buferzonā, tādēļ tās iemītniekiem mājas vajadzējis pamest divu dienu laikā, un kopš tā laika šo teritoriju apsargā militārpersonas, tās lielākā daļa ir slēgta un "sastingusi" vēl šodien, bet pārējā pilsēta ir puspamesta. 

Interesanti, ka kādreiz pilsētā bija 365 kristiešu baznīcas – katrai gada dienai pa vienai. Gan milzīgas katedrāles, gan pavisam mazas baznīciņas no dzeltenīgā smilšakmens. Tomēr turki ir musulmaņi, tāpēc jau vairāk nekā četrdesmit gadus ēkas lielākoties stāv savā vietā, kā to darījušas simtiem gadu, bet to durvis ir slēgtas vai arī tajās ierīkots kas cits. Īpatnēji, ka ticību atšķirība vienā no lielākajām katedrālēm turkiem nav traucējusi ierīkot mošeju, ko, novelkot kurpes, pašlaik var apmeklēt ikviens interesents.

Jā, nu jau nedaudz ilgāk kā piecus gadus turku okupētā daļa atkal ir pieejama tūristiem, un, lai arī senā godība ne tuvu nav atgriezusies, tūristi, protams, atnes visai daudz ienākumu. Arī grieķu daļas iedzīvotāji var brīvi (uz robežas tiek pārbaudītas pases) var šķērsot robežu. Savukārt Turcijas puses iedzīvotāji ir kā ķīlnieki šai situācijai, jo viņi nedrīkst iebraukt grieķu daļā, tāpat kā Eiropas Savienībā, bet arī Turcija viņus nepieņem, lai nesāktos masveida emigrācija prom no salas, tādēļ daudzi mēģinot nelegāli bēgt vai doties uz Āfriku, lai vēlāk aizbrauktu kur citur. 

Pašā Famagustā valda dienvidnieciska nekārtība, kas mijas ar vēsturisku greznību un tam pa vidu vēl militāristi, kas neļauj pat fotografēt pilsētas slēgto daļu. Reti kurš tūrists gan šo aizliegumu ievēro, turklāt tas ir pat ļoti muļķīgs, jo, tā kā pilsēta atrodas nepilnu 20 kilometru attālumā no tuvākās grieķu puses pilsētas, tad no jūras puses tai pavisam tuvu var piebraukt atpūtnieku kuģīši, ko tie arī dara, un fotografēt uz nebēdu. 

Jāpiebilst, ka šī ir tūristu pilsēta, un, ja kāds cer tur iepirkties par Turcijas lētajām cenām, šīs cerības nepiepildīsies. Visi suvenīri ir turku kvalitātē, bet par Eiropas cenām. Tomēr visos veikalos un kafejnīcās pieņem gan turku liras, gan eiro. Famagustā gan vislabāk nevis staigāt pa smacīgajiem veikaliņiem, bet baudīt skaisto dabu, jūru un antīkās celtnes – baznīcas, pilsētas milzīgo mūri un Otello cietoksni, kas atrodas pašā jūras krastā un no tā paveras skats uz tālumā esošajiem kalniem.