Jau otro gadu plosījās Pirmais pasaules karš, tieši 1915. gadu iezīmējot ar Otro Ipras kauju, kad pirmo reizi kā militārs ierocis tika izmantota indīga gāze, kā arī ar tobrīd pasaulē lielākā kuģa - britu lainera Lusitania - nogremdēšanu, nogalinot 1198 cilvēkus.
ASV šajā gadā notika plaša sieviešu cīņa par balsstiesībām vēlēšanās, tika izvērsta dzimstības kontroles propaganda, plosījās kukluksklans, bet Henrija Forda autobūves kompānija izgatavoja miljono Ford automašīnu.
Tikmēr Meksikā norisinājās revolūcija, Osmaņu impērija īstenoja vērienīgu genocīdu pret armēņiem, bet ASV uzsāka Haiti okupēšanu.
Slavas apogejā 1915. gadā bija Harijs Hudini, Čārlijs Čaplins, Gustavs Klimts un Amedeo Modiljani, pirmo grāmatu publicēja Deils Kārnegi, bet uz kinoekrāniem iznāca slavenā filma Nācijas dzimšana.
Arī zinātne un tehnika nestāvēja uz vietas - šajā gadā ienāca pirmās sievietes aviācijā, parādījās pirmās veļas mašīnas, pirmo reizi tika nofotografēts Plūtons, Aleksandrs Greiems Bells nodemonstrēja pirmo transkontinentālo telefona zvanu, bet Einšteins noformulēja vispārējās relativitātes teoriju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
