Kā informē Latvijas Astronomijas biedrības valdes priekšsēdētājs Māris Krastiņš, janvārī un februārī Zemes ziemeļu puslodē būs novērojama Lavdžoisa komēta. Visa gada garumā Mēness 13 reizes aizklās Vērša zvaigznāja spožāko zvaigzni Aldebaranu. Piecas no šīm aizklāšanām būs redzamas arī Latvijā.
2015. gadā būs novērojamas arī vairākas planētu vizuālās satuvošanās. Kosmisko misiju jomā ar lielu interesi tiek gaidīts 2015. gada februāris, kad kosmiskais aparāts Dawn uzsāks lielākā asteroīda Cereras izpēti, kā arī 2015. gada jūlijs, kad kosmiskais aparāts New Horizons palidos garām pundurplanētai Plutonam.
Pēc nedaudz vairāk nekā četru gadu pārtraukuma Latvijā atkal būs novērojams daļējs Saules aptumsums. Aptumsums būs novērojams 20. martā. Rīgā tas sāksies plkst. 10:55 un beigsies plkst. 13:13. Aptumsuma maksimumā Mēness būs aizsedzis nedaudz vairāk par trijām ceturtdaļām no Saules diska (maksimālā fāze (0,775) Rīgā būs plkst. 12:04).
Atlantijas okeāna ziemeļos, Fēru salās, Norvēģu jūrā, Ziemeļu Ledus okeānā un Svalbāras arhipelāgā šajā datumā būs novērojams pilns Saules aptumsums. 28. septembrī Latvijā būs novērojams pilns Mēness aptumsums. Tas sāksies plkst. 3:12, bet beigsies plkst. 8:22 jau pēc Mēness rieta, taču aptumsuma daļējā un pilnā fāze būs novērojama no sākuma līdz beigām.
2014. gada nogalē Zemes dienvidu puslodes iedzīvotājus ir patīkami pārsteigusi Lavdžoisa komēta (C/2014 Q2 Lovejoy), kuras spožums ir pārsniedzis prognozēto, tādēļ jau šobrīd to ir iespējams novērot ar nelielu binokli. Janvārī un februārī komēta būs novērojama Zemes ziemeļu puslodē, kad tā pārvietosies pa Eridānas, Vērša, Auna, Trijstūra un Andromedas zvaigznāju. Šo komētu varēs labi redzēt arī Latvijā.
2015. gadā Latvijā piecas reizes būs iespējams novērot, kā Mēness aizklāj Vērša zvaigznāja spožāko zvaigzni Aldebaranu. Aizklāšanas būs redzamas 26. februārī pēc pusnakts, 21. aprīlī vakarā, 5. septembrī agrā rītā, 29. oktobrī pirms pusnakts un 23. decembrī vakarā.
2015. gadā būs novērojamas visas spožākās Saules sistēmas planētas. Merkurs būs redzams vakaros janvāra vidū un maija pirmajā pusē, bet ap oktobra vidu tas būs novērojams rīta stundās. Venēra būs redzama vakaros līdz pat jūlijam, bet, sākot ar septembri, tā būs novērojama rīta stundās. Marss līdz aprīļa sākumam būs redzams vakaros, bet no augusta līdz gada beigām - rītos.
Jupiters līdz marta vidum būs novērojams visu nakti, marta otrajā pusē, aprīlī un maija pirmajā pusē - visu nakti, izņemot rīta stundas, maija otrajā pusē un jūnija pirmajā pusē - nakts pirmajā pusē, jūlijā - vakaros, no septembra vidus līdz novembrim - rītos, bet decembrī - nakts otrajā pusē.
Saturns janvārī un februārī būs novērojams rīta stundās, martā un aprīlī - nakts otrajā pusē, maijā un jūnijā - visu nakti, no jūlija līdz septembrim - nakts pirmajā pusē un vakaros, bet no decembra vidus - rītos. 2015. gadā interesantākā planētu vizuālā satuvošanās (konjunkcija) būs novērojama 1. jūlija vakarā, kad Venēra atradīsies 0,4 grādus uz dienvidiem no Jupitera.
2015. gadā, kā ierasts, būs novērojamas trīs aktīvākās meteoru plūsmas - Kvadrantīdas, Perseīdas un Geminīdas. To aktivitātes maksimums gaidāms attiecīgi 4. janvārī nakts otrajā pusē, 13. augusta rītā un 14. decembra vakarā.
Plašāku informāciju par visām aktualitātēm var lasīt Latvijas Astronomijas biedrības mājaslapā, kā arī Starspace.lv - vienīgajā portālā, kas regulāri publicē ziņas par astronomiju latviešu valodā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
