Kā vēsta izdevuma The Guardian interneta lapa, pie šādiem secinājumiem astronomi nomākuši, vērojot asteroīdus, kas riņķo orbītās aiz Neptūna un Plūtona.
Parasti šādu kosmisko ķermeņu kustības trajektorijai apkārt Saulei ir konkrēti un pastāvīgi raksturlielumi, tomēr, kā izrādās, daži no tiem periodiski novirzās no standarta maršruta, un šo novirzi ietekmē no Zemes neredzamu objektu gravitācijas lauki.
"Mēs uzskatām, ka visticamākais šī fenomena izskaidrojums ir tāds, ka aiz Neptūna un Plūtona atrodas citas mums nezināmas planētas," izdevums citē Madrides universitātes profesora Karlosa de la Fuentes Markosa vārdus.
"Nav iespējams precīzi noteikt to daudzumu, ņemot vērā, ka mūsu rīcībā ir ierobežots daudzums informācijas, bet mūsu aprēķini liecina par to, ka Saules sistēmas tālākajā nostūrī ir vismaz divas šādas planētas, bet iespējams, ka to ir arī vairāk," uzskata profesors.
Astronomu vidū strīdi par Saules sistēmas planētu skaitu nerimst jau vairāku desmitgažu garumā - vēl nesen tika uzskatīts, ka ir deviņas Saules sistēmas planētas, taču 2006. gadā Starptautiskā astronomu savienība mazā izmēra un netipiskās orbītas dēļ atņēma Plūtonam planētas nosaukumu.
Aptuveni tajā pašā laikā Saules sistēmā tika atklāti arī citi Plūtonam līdzīgi debess ķermeņi, piemēram, Erīda un Makemake, un zinātnieki nopietni sāka aizdomāties par citu iespējamo planētu eksistenci Saules sistēmas ietvaros.
Jaunākie pētījumi, pēc profesora vārdiem, var atstāt patiešām revolucionāru ietekmi uz mūsu priekšstatiem par Saules sistēmu, protams, ja vien aprēķini tika apstiprināti un šie debess ķermeņi izrādīsies ar visām planētu īpašībām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
