Līdz šim zinātnieki uzskatīja, ka vilki cilvēku tuvumā sākuši dzīvot paleolīta laikā, kad cilvēki praktizēja mednieku-vācēju dzīvesveidu, nogalinot mamutus un citus lielos ledus laikmeta dzīvniekus.
Tomēr, rūpīga galvaskausu (jo īpaši - acu dobumu un leņķa starp pieri un degunu) 3D modeļu analīze norāda uz to, ka Goijes alā (Beļģija, 31680 gadi) un Jeļisejeviču apmetnē (Brjanskas apgabals, 13905 gadi) atrastie dzīvnieki bijuši vilki.
Kā liecina raksts, kas publicēts žurnālā Scientific Reports, pieradināti suņi parādījušies nevis vēlajā paleolītā, bet gan tikai neolītā, kad cilvēki vairs nepiekopa klaiņotāju dzīvesveidu un sāka nodarboties ar zemkopību.
Pēc bioloģes Ebijas Dreikas un viņas kolēģu vārdiem, šis fakts liecina par to, ka suņu domestikācija notikusi salīdzinoši īsā laika periodā, bet vilkus senie cilvēki nekad nav centušies pieradināt.
"Vilki ir pārāk bīstami dzīvnieki, lai viņus mērķtiecīgi pieradinātu. Drīzāk cilvēku tuvumā vairākas paaudzes ir dzīvojis kāds mums nezināms suņu dzimtas priekštecis, kuru pievilinājušas ēdiena atliekas pirmo pastāvīgo apmetņu "izgāztuvēs"," apgalvo Dreika.
Minētajā rakstā zinātnieki izsaka lielu pārliecību, ka suņi ir radušies nevis no domesticētiem vilkiem, bet gan nelieliem suņu dzimtas dzīvniekiem, kas līdzīgi mūsdienu koijotiem vai šakāļiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
