"Mani fascinē ziemeļblāzma, kā tā "uzvedas" debesīs," par izvēli filmēt kāvus Norvēģijā stāsta dokumentālās filmas autors Pāls Lunds. "Tas ir kā milzu deju šovs. Tas ir kaut kas tāds, kur vari vienkārši apgulties un noraudzīties stundām ilgi, esot gluži kā transā, jo tas ir tik skaisti!"

Ziemeļblāzma ir atmosfēras augšējo slāņu (jonosfēra) spīdēšana, gaisa molekulām mijiedarbojoties ar Saules vēja daļiņām. Zemes magnētiskā lauka iedarbībā elektriski lādētās daļiņas virzās uz Zemes poliem, tādēļ polārblāzma ir novērojama pārsvarā polu tuvumā abās Zemes puslodēs. Atkarībā no gāzēm, tās krāsas var mainīties no violeta, zaļa līdz pat sarkanam, skaidro Lunds.

"Es vienmēr uzturos ārā un vēroju, vai ziemeļblāzma neparādīsies, jo to ir grūti paredzēt. Dažreiz man pat sāp spranda no lūkošanās debesīs," stāsta otrs filmas veidotājs Francisko Matos. "Parasti jādodas tālu prom no pilsētas kalnos ar ar tumsai piemērotu kameru. Ko vēl vajag? Protams, vajag pienācīgu ekipējumu, kas piemērots lielam aukstumam, jo reģionos, kur redzama ziemeļblāzma, ir ļoti auksts, temperatūra var noslīdēt zem -35 grādiem pēc Celsija, tādēļ nepieciešams piemērots motors un arī kamerai jābūt kārtībā pirms došanās laukā."

"Tiešām vēlos uztaisīt filmu, kas cilvēkiem visā pasaulē ļautu saprast, kas ir ziemeļblāzma. Jo tas ir fenomens, ko reti kurš pasaulē var novērot, bet, ja to nofilmēsim un zinātniski izskaidrosim, cilvēki tiešām varēs izprast, kas tasir," stāsta Matos.

Norvēģija

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit