Huanglong national park, Ķīna, ezeri, daba
Foto: Shutterstock

"Pasaules brīnums" un "Pasaku valstība uz Zemes" tie ir vārdi, ar kuriem nereti raksturo Huanglongas nacionālo parku, kas slavens ar saviem dzidrajiem daudzlīmeņu ezeriem, mākoņus skarošajiem kalniem, ielejām, alām un neskartajiem mežiem. Kopš 1992. gada šī vieta iekļauta arī UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā un ik gadu piesaista simtiem tūkstošus apmeklētāju.

Foto: Shutterstock

Krāšņie daudzlīmeņu ezeri atrodas Sičuanas provinces ziemeļrietumos un atdala Huanglongas un Muni ielejas. Iespaidīgākā ezeru kaskāde 3,6 kilometru garumā apskatāma Huanglongas ielejā. Skatu īpaši krāšņu padara sniegotās kalnu virsotnes fonā. No tām un arī no ledājiem Ķīnas austrumos plūst ūdens, kas nonāk ezeros. Tie satur kalcija hidroksīdu, no kā veidojušās arī bāli dzeltenās kaļķakmens kaskādes, kas kā zelta pūķis vijas caur krāšņajiem mežiem, kalniem un ledājiem. Ne velti ielejas nosaukums tulkojumā nozīmē Dzeltenā pūķa ieleja.

Tieši kaļķakmens veidojumi padarījuši slavenu šo apvidu. Gluži kā amfiteātrī ezeri un ūdenskritumi, pludmales un avoti, alas un citi dabas brīnumi atrodami dziļi mežos, kas kļuvuši par iecienītu dabas tūrisma vietu. Tomēr visslavenākie ir Yingbin (Viesmīlīgie) krāsainie baseini. Labākais laiks, kad tos apmeklēt, ir pavasaris, kad plaukstošie koki, ziedošās puķes, tauriņi un putnu dziesmas vēl vairāk pastiprina jau tā krāšņās dabas valdzinājumu.
Nacionālajā parkā ir arī citi ievērības cienīgi apskates objekti – Dzeltenā pūķa templis, Feipuliuhui jeb Mirdzošā ūdens ezers, Xishen jeb Mazgāšanās ala, Dzeltenā pūķa ala un citi. Alā apskatāmas trīs sēdošas Budas statujas, kuru ķermeni rotāti ar kristāliem.

Savukārt, ja ieradīsieties šajā vietā ziemā, bambusu meži būs piesniguši, bet ūdenskritumi aizsalst, veidojot īstu pasaku valstību, bet avotu ūdens starp kaskādēm, nekad nepārstāj tecēt.

Ielejā esošie Erdao un Zhaga ūdenskritumi ir lielākie kalcija ūdenskritumi Ķīnā. Tie atrodas Muni ielejas ziemeļu daļā, savukārt Erdao ezers ir lielākais šajā reģionā, bet tā krastos atrodamas kaļķakmens alas, kas to savieno ar citiem reģiona ezeriem. Erdao ezera krāsa mainās atbilstoši gadalaikam. Arī netālu esošā Baihua ezera krastos ir noslēpumaina ala, kurā apskatāmi neskaitāmi stalaktīti.

Foto: Shutterstock

Jāpiebilst, ka vietējie gadsimtiem izmantojuši avotu ūdeni dziednieciskiem mērķiem. Dzerot vai vannojoties šajā ūdenī, varot atbrīvoties no vēdera problēmām un artrīta.

Ja visi minētie brīnumi vēl nav pārliecinājuši, ka šī ir apskates vērta vieta, jāpiebilst, ka apkārt esošie meži ir slaveni arī ar saviem iemītniekiem, jo tajos var sastapt gan lielo pandu, gan šim reģionam raksturīgos savvaļas zelta pērtiķus.

Padoms: Vidējā temperatūra šajā reģionā visu gadu ir ap 7 grādiem pēc Celsija, tāpēc ieteicams parku doties apskatīt dienas vidū, jo no rīta un vakarā bieži tajā valda migla.

Savukārt no maija līdz augustam šeit bieži līst. Labākie mēneši parka apmeklēšanai ir no marta līdz maijam.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!