Šo klinšu vēsturi zinātnieki sāka pētīt jau pirms vairāk nekā simts gadiem, piedāvājot dažādas to veidošanās teorijas. Tomēr pieņemts turēties pie vācu ģeologa Filipsona 19. gadsimta beigās izvirzītās versijas. Viņš uzskatīja, ka pirms miljoniem gadu šajā vietā tecējusi milzīga upe, kas grauzusi savu ceļu uz jūru. Pirms 20 – 30 miljoniem gadu, kad Eiropā notika grandioza zemes garozas slāņu pārvietošanās, Eiropas lielākā daļa "pacēlās" krietni augstāk, tādēļ daudzas apkārtējās teritorijas klājošie ūdeņi nonāca Egejas jūrā. Šajā procesā izveidojās arī daudzas mūsdienās redzamās klintis un kalni.
Protams, šajā skaistajā vietā apmetās cilvēki, iekārtojoties starp klintīm un pat to sienās, kas deva patvērumu.
Kristieši uzskatīja, ka šī vieta ir Dieva dāvana un meistardarbs, tāpēc pirms 1000 gadiem klints galā tika uzcelts pirmais pareizticīgo klosteris, kam sekoja citi – Lielā Meteora svētais klosteris, Svētā Stefana klosteris, Svētās Trīsvienības klosteris, Svētā Nikolasa klosteris, Svētā Anapafsas klosteris un Rousano klosteris. Visi šie Dieva tempļi atrodas klinšu virsotnēs un ir apskatāmi vairāk nekā puskilometra augstumā. Lielā Meteora ir galējais klosteris ziemeļu virzienā un tieši tas ir tūristu visiecienītākais apskates objekts - viduslaiku baznīca, brīnisķīgi altāri un bagātības. Ak, jā, un Meteora - tas nozimē "karājas debesīs", jo arī šis klosteris protams, atrodas augstu klintī un uz to ved 170 pakāpieni.
Lielākā daļa no klosteriem celti pirms vairākiem simtiem gadu, lai mūkus nodalītu no laicīgās pasaules, un tie atrastos tuvāk Kungam. Senākajos laikos mūki, lai nokļūtu klosterī, izmantoja primitīvus grozus, kas darbojās kā pacēlāji, no kuriem varēja apskatīt apkārt esošo ieleju. Tāpat līdz debesīm nokļuva arī pārtika un mājsaimniecības preces. Tikai 1925. gadā, lai atvieglotu pieeju klosteriem, klintīs tika izcirsti pakāpieni.
Mūsdienās šie klinšu klosteri ir viens no interesantākajiem Grieķijas kultūras pieminekļiem. Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija ir atzinusi tos par unikālu kultūras mantojuma objektu. Atjaunotas ēkas un muzeji ir atvērti apskatei.
Uz Grieķiju no Latvijas iespējams aizlidot ar vairākām aviokompānijām, tāpat ceļojumus uz Meteoru piedāvā dažādas tūrfirmas un svētceļojumos turp dodas arī ticīgie. Ērts veids, kā turp nokļūt, ir aizlidot līdz Atēnām un tālāk doties īrētā auto, jo Grieķijas satiksme ir daudz mierīgāka un vieglāk apgūstama nekā Itālijas.
Vairāk informācijas par Meteoras klintīm: meteora-greece.com.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
