Šo klinšu vēsturi zinātnieki sāka pētīt jau pirms vairāk nekā simts gadiem, piedāvājot dažādas to veidošanās teorijas. Tomēr pieņemts turēties pie vācu ģeologa Filipsona 19. gadsimta beigās izvirzītās versijas. Viņš uzskatīja, ka pirms miljoniem gadu šajā vietā tecējusi milzīga upe, kas grauzusi savu ceļu uz jūru. Pirms 20 – 30 miljoniem gadu, kad Eiropā notika grandioza zemes garozas slāņu pārvietošanās, Eiropas lielākā daļa "pacēlās" krietni augstāk, tādēļ daudzas apkārtējās teritorijas klājošie ūdeņi nonāca Egejas jūrā. Šajā procesā izveidojās arī daudzas mūsdienās redzamās klintis un kalni.
Protams, šajā skaistajā vietā apmetās cilvēki, iekārtojoties starp klintīm un pat to sienās, kas deva patvērumu.
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit