Aizsargājamie augi, kas sastopami pavasara sezonā

Lakši jeb mežloki

Pavasara sezonā viens no biežāk sastopamajiem aizsargājamiem augiem savvaļā ir laksis jeb mežloks (Allium ursinum). Maijā lakši kļūst pamanāmi ar balto ziedu čemuriem, kas uzzied tieši šajā laikā, taču nevajadzētu krist kārdinājumā, jo Latvijā lakši ir reta un aizsargājama suga, kas iekļauta arī Latvijas Sarkanajā grāmatā. Ziedēšanas laikā lakši ļoti izteikti smaržo pēc ķiplokiem, tāpēc tie neviļus kārdina nonākt uz pusdienu šķīvja, tomēr savvaļā augošie lakši noteikti nedrīkst tikt izmantoti nekādā veidā. Lakši nudien ir ļoti bagātīga vitamīnu buķete, tomēr tos drīkst izmantot tikai tad, ja tie audzēti un realizēti piemājas saimniecībā. Lakšiem patīk koku radītas ēnainas vietas, tāpēc saules apspīdētās vietās tie nelabprāt augs un tur tos būs grūti sastapt, taču ir iespējams iegādāties lakša sēklas vai stādiņus ieviešanai piemājas dobē, tad varēs ne tikai ar acīm baudīt, bet arī nogaršot lakšus.

Silpurenes

Tie, kas izbaudījuši pavasara pastaigas mežā, pavisam iespējams, jau pamanījuši netipiski krāšņās, ar lieliem, violetiem ziediem un dzeltenu viduci augošās meža silpurenes (Pulsatilla patens) un pļavās augošās pļavas silpurenes (Pulsatilla pratensis). Arī šis augs ir aizsargājams ne tikai Latvijas teritorijā, bet arī visā Eiropā, turklāt to aizsardzībai paredzēts veidot arī mikroliegumus. Diemžēl cilvēku nezināšanas dēļ, šis augs vairs nav sastopams Rīgas un Jūrmalas apkaimē, taču Latvijas austrumdaļā un vidusdaļā, kur ir sausie, smilšainie priežu sili, virsāji, mētrāji un damakši, tās vēl ir sastopamas. Violetie ziedi tik tiešām ir ļoti krāšņi, koši un pavasarim atbilstoši, tomēr par tiem vajadzētu priecāties dabā, ne vāzē ar jau noplūktiem ziediem, citādi pēc pāris gadiem tie nebūs satopami vairs it nemaz. Ja ir vēlēšanās šos ziedus ieviest piemājas dārzā, noteikti nedrīkst tos plūkt pat pēc noziedēšanas, jo augā vēl atrodas sēklas. Tā vietā ir iespēja izvēlēties un iegādāties kādu augu no plašā kultūršķirņu klāsta.

Savvaļas orhidejas

Pavisam drīz Latvijas pļavās, mežos, purvos un uz zemes parādīsies orhideju dzimtas augi, kas ir aizsargājami un ļoti reti sastopami, tāpēc tos nevajadzēt sajaukt ar pļavas puķēm, ar kurām bez sirdsapziņas pārmetumiem var rotāt māju. Ziedi sastopami divdzimumu, reti viendzimuma, seglapu žāklēs vārpās, skarās vai ķekaros, retāk pa vienam. Ziedam plaukstot, sēklotne vai ziedkāts pagriežas par 180 grādiem, līdz ar to apziedņa augšējās lapas, arī lūpa, kas parasti ir lielāka un spēcīgi attīstīta, atvērtā ziedā ir vērsta uz leju, bet apakšējās apziedņa lapas uz augšu. Viena no zināmākajām orhideju dzimtas aizsargājamām sugām ir vīru dzegužpuķe (Orchis mascula), kas raksturīga ar diezgan lieliem ziediem un sārtu vai violetu apziedni. Latvijā sastopamas 32 savvaļas orhideju sugas, tāpēc ir grūti raksturot tās visas un pēc tam katram pašam tās iegaumēt. Vislabākais ieteikums šādās situācijās ir neplūkt tos augus, par kuru izcelsmi nav pārliecības.

Meža tulpe

Ziemas sala izturīgās, tomēr ļoti maz saglabājušās meža tulpes (Tulipa sylvestris) pārsvarā aug grupās vecos parkos vai to apkaimē un upju palieņu pļavās. Meža tulpes ir ar gracioziem, dzelteniem un nedaudz aromātiskiem ziediem. Savulaik šis krāšņumaugs bija ļoti izplatīts, taču tagad tas vairs retumis sastopams. Šis augs ir daudzgadīgs, tāpēc vienviet tas var būt sastopams vairākus gadus pēc kārtas, taču parasti tas aug grupās ar citām meža tulpēm. Meža tulpes pavasarī sastopamas pārsvarā valsts dienvidu un rietumu daļā.

Meža vizbulis

Vēl kāds neparasts, bet reti sastopams augs, kas nepaliek nepamanīts savas skaistās pievilcības dēļ, ir meža vizbulis (Anemone sylvestris). Šis ir maijā un jūnijā ziedošs gundegu dzimtas augs, kas ir vislielākais no Latvijā sastopamajiem vizbuļiem. Pavasarī šis augs sastopams akmeņdārzos, stādījumos zem lielajiem kokiem vai starp krūmu grupām, priežu mežos, mežmalās, kaļķainās augsnēs vai dolomītas atsegumos, parasti nelielās grupās.