tautas medicīna garšaugi zāļu tēja
Foto: Shutterstock
Mēdz teikt, ka Līgo un Jāņu vakarā plūktajām zālēm piemīt dziednieciskas īpašības, tāpēc ar pļavās un mežos atrodamajiem augiem tiek ne tikai rotāta māja, pagalms un pīti vainagi, bet arī ievākti augi veselības stiprināšanai turpmākajam gadam. Tā kā par šo tematu ir daudz neatbildētu jautājumu, tad zāļu dienas priekšnojautās aicinām iepazīties ar farmaceites farmācijas doktores, asociētās profesores jeb vienkārši augu un zāļu zinātājas Vijas Eniņas sniegtajiem padomiem.

Vispirms augi ir jāiepazīst

Foto: Shutterstock

Pirms ķeramies klāt pie šobrīd pļavās un lauku ārēs atrodamajām dabas veltēm, augu zinātāja Vija Eniņa stāsta, ka vispirms ir jāiepazīst augi un šajā jomā nākas secināt, ka cilvēki diezgan slikti pazīst augus. Tieši cilvēku nezināšanas dēļ bieži vien rodas saindēšanās gadījumi un veselības problēmas, tāpēc sarunas sākumā Vija vēlas mudināt visus kārtīgi iepazīt augus, pirms tie tiek izmantoti. Cilvēkiem radies priekšstats, ka augi nekādu ļaunumu nodarīt nevar, taču patiesībā arī augos ir ķīmija, tikai mazākās devās, tāpēc neatbilstošās situācijās vari pārdozēšanas gadījumos tas noteikti nenāk par labu. Tomēr pamatā visi augi, kas aug mums apkārt, ir vai nu pilnībā nekaitīgi vai arī gandrīz nekaitīgi, ja vien tie netiek izmantoti pārlieku lielās devās.

Augu vākšanas laiks

Foto: Shutterstock

Runājot par piemērotāko augu vākšanas laiku, Vija piemin, ka tā nebūt nav taisnība, ka augu dziedinošais spēks ir viskoncentrētākais un efektīvākais tieši šajā svētku laikā. Patiesība ir tāda, ka to, ko šobrīd var ievākt, tas tad arī noteikti jāievāc, taču nav iespējams iegūt to, kas gluži vienkārši šobrīd vēl nav izaudzis, piemēram, pīlādžogas. Tāpēc nevar gluži tā apgalvot, ka tikai šobrīd ir īstais laiks augu ievākšanai, tas ir jādara katru sezonu, atkarībā no tā kas dabā ir pieejams.

Vai augi var aizstāt tradicionālo medicīnu?

Foto: Shutterstock

Aizskarot tematu par augu izmantošanu kādu slimību ārstēšanā, Vija atzīst, ka diemžēl uz augu dziedinošo spēku vien nevar paļauties. Hronisku slimību paasinājumu var mazināt, lietojot regulāri noteiktus ārstniecības augus ar noteiktu iedarbību, taču akūtas saslimšanas gadījumos, it īpaši bērniem, nekādā gadījumā nevar paļauties tikai uz augiem. ''Augi var būt kā labs palīglīdzeklis gan profilaktiskai imunitātes stiprināšanai, gan kādas slimības ārstēšanai, taču mūsdienu dzīvesveids vairs nepieļauj paļaušanos tikai uz augu iedarbību'', skaidro Eniņa. Lai arī cik pateicīgi var būt augi, akūtos gadījumos tomēr nevajadzētu paļauties tikai uz augu dziedinošo iedarbību.

Vieglāk ir nenonākt līdz slimībai, nekā to ārstēt

Foto: Shutterstock

Ja mēs ilgstoši lietosim vienu augu, organismā nepārtraukti ievadām kaut kādu noteiktu vielu kompleksu, kas var izjaukt organisma iekšējās norises jeb tā saucamo homeostāzi. Vija Eniņa uzsver, ka nevienam cilvēkam nevajadzētu ilgstoši lietot tikai vienu augu, jo tādā veidā piesātinām organismu ar vienu vielu, taču ar laiku sāk kaut kas pietrūkt, par ko var liecināt arī kādas alerģiskas reakcijas. Eniņa iesaka vienmēr izmantot zāļu maisījumus.

Runājot par augu vērtību un nepieciešamību ikdienā, tiek pausti ļoti gudri vārdi – ''vieglāk ir nenonākt līdz slimībai, nekā to ārstēt. Nenonākt līdz slimībai, augi var palīdzēt ar imunitātes stiprināšanu un nepieciešamo vielu nodrošināšanu, tāpat ar to palīdzību mēs varam piegādāt organismam visu nepieciešamo un justies labi pēc iespējas ilgāk. Un pat tad, ja cilvēks ir saskāries ar kādu slimību, ārstēšanas process būs īsāks un vieglāks, tāpēc nevar arī noliegt augu dziedinošo iedarbību.

Ne tikai ārstniecībai, bet arī uzturam

Foto: Shutterstock

Par augu dziedinošo spēku radušies arī pieņēmumi, ka tie izmantojami vien ārstnieciskiem nolūkiem, taču patiesībā svaigie, zaļie, dzīvie augi ir jāizmanto arī uzturā. Sākot jau no pavasara, loki, dilles, redīsi, salāti, balanda, virza, gārsa, nātres un vēl virkne citu zaļumu, kas pieejami mums apkārt, tas ir ļoti nozīmīgs. Gan augos, gan cilvēka organismā ir ūdens, tikai tā būtība ir nedaudz atšķirīga, nekā mēs to iedomājamies ar ūdens asociāciju. Dzīvajā organismā ūdenim ir īpaša struktūra. Ūdens molekulas ir izvietotas rindiņās jeb ķēdītēs. Šāda veida ūdens atrodas gan cilvēka organismā, gan auga struktūrā. Organisms vispirms tērē ūdeni, lai to strukturētu un pārvērstu tā, lai tas der mūsu šūnām, taču, ja tiek izmantoti augi, tad šis process ir vienkāršāks, jo ūdens ir jau strukturēts un tieši tāds, kāds nepieciešams mūsu organismam.

Šobrīd pilnā sparā aug priežu čiekuri un tieši vēl pavisam mazi būdami, tie jāizmanto arī uzturā. Viens no veidiem ir izveidot gardo priežu čiekuru medu, kura recepti atklājusi pati Vija Eniņa no savas pieredzes. Starp citu, šo kārumu pati Vija gatavo katru gadu, un tā izmantošana ir ļoti vērtīga mūsu organismam.

Priežu čiekuru medus

Foto: Shutterstock

Augu un zāļu zinātāja Vija Eniņa šajā laikā iesaka katram pagatavot čiekuru medu, kas ir lielisks līdzeklis imunitātes stiprināšanai ikdienā, turklāt tas ir tik gards, ka to grūti uztvert kā ārstniecisku līdzekli.

Lasīt vairāk

Augi, kas jāievāc tuvākajā laikā

Lai arī tradicionāli tuvākajās dienās ir jāievāc visi vērtīgie augi, šogad ar auksto pavasari augšanas process ir ieildzis un visi vērtīgāki augi vēl tikai gaida savu iznācienu. Augi, ko šobrīd vai tuvākajā laikā Eniņa iesaka ievākt, ir ugunspuķe, pelašķi, strutenes, āboliņi un baltās nātres, bet pēc kāda laika noteikti nevajag aizmirst arī par ehinācijām, vībotnēm un raspodiņu. Tāpat ir vērts ievākt gana daudz piparmētru, kumelītes un arī mazos priežu čiekurus.

Kas attiecas uz augu uzglabāšanas laiku, visas ziedu drogas var uzglabāt lietošanai 1-2 gadus slēgtā traukā, tas attiecas arī uz smaržīgiem augiem, piemēram, piparmētru, priežu čiekuriem un liepziediem. Ierobežotais laiks jāievēro, jo augs ar laiku zaudē esošās ēteriskās eļļas. Augi ar blīvākām lapām, piemēram, miltenes un brūklenes lapas var uzglabāt 3-4 gadus. Bet, ja tiek ievākta ozola miza, noteikti nav nepieciešamība katru gadu to ievākt no jauna, jo to var uzglabāt pat 5-6 gadus.

Augi, kam jābūt mājas tuvumā

Tiem, kam ierīkota pašiem sava pirts, ir vērts izaudzēt speciālo pirts dobi, lai pirms šī rituāla vienmēr varētu noplūkt svaigas augu buntītes. Šajā sakarā dobes izveides iespējas ir visai plašas – dievkociņš, piparmētras, kalmes ir tikai daži no augiem, kas ieteicami šādās pirts dobēs, tāpēc katram pašam jāizvēlas tie aromātiskie un vērtīgie augi, kas atbilst katra gaumei.

Ja vēlies nodrošināties ar dabas aptieciņu mājas tuvumā, tad apkārtnē noteikti vajadzētu būt piparmētrai, kumelītēm, lavandai, nātrēm (nevis ravēt, bet gan atstāt augam), panātri, timiānu, āboliņu, ceļmallapas, ehinācijas un citus universālus augus, kas noderēs tēju un uzlējumu gatavošanai. Ja mājas tuvumā ir bērzs, tad tā lapas vien ir vērtība, kas jāizmanto, tāpat kā pīlādža ogas.

Zāļu tēju uzglabāšana

Foto: Shutterstock

Ja prāto par to, kā veidot savu zāļu maisījumu, tad zini, ka universālām augu tējām nav striktu noteikumu, ko drīkst un ko nedrīkst maisīt kopā. Ikdienas tējā var droši jaukt kopā visu, ko vien sirds kāro, jo devas ir mazas un nekāds ļaunums ar kāda auga pārdozēšanu ir krietni vien mazāks, nekā gadījumos ar viena auga zāļu tējas veidošanu. Ārstniecisku tēju gatavošanā ar konkrētu darbības efektu vai ārstēšanas kursu ir jāpadomā par aktīvo vielu koncentrāciju, tāpēc šādos gadījumos iepriekš tomēr jāgūst informācija par to, cik lielās devās konkrētie augi ir jājauc kopā. Taču galvenie komponenti tējas veidošanā ir tie, lai tēja labi garšotu un labi smaržotu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!