Darbs pie dabas tūrisma infrastruktūras uzlabošanas turpinoties arī citās Ķemeru nacionālā parka vietās. Uzsākti ceļa Ķemeri – Antiņciems būvdarbi. Rit arī Sēra dīķu laipu būvniecība Raganu purvā, bet pēc tam līdzīgi darbi tiks veikti arī citos dabas un infrastruktūras objektos – Zaļajā kāpā, Dumbrāja laipā pie "Meža mājas", Slokas ezera takā, Melnezerā u.c.
Visi iepriekšminētie darbi notiek ar Eiropas Savienības Kohēzijas fonda 100% finansiālu atbalstu projekta "Antropogēno slodzi samazinošās un informatīvās infrastruktūras izveide Natura 2000 teritorijās.
Līgatnē atjaunots vecais tornis
40.jubilejas gadā Līgatnes dabas takās apmeklētājus gaida vairāki uzlabojumi - pēc remonta atvērts skatu tornis, no kura var vērot Gaujas nacionālā parka ainavu. Savukārt ar uzņēmēju atbalstu teritorijā izveidots bērnu rotaļu laukums un ierīkoti soliņi.
Skatu tornis Līgatnes dabas takās uzbūvēts 1976. gadā Cepurīšu kalnā - Līgatnes dabas taku teritorijas un tuvākās apkārtnes augstākajā vietā. Tas tika slēgts 2014. gada vasarā slikta tehniskā stāvokļa dēļ. Tornis ir 22 metrus augsts, un tas ir ļoti iecienīts apmeklētāju objekts Līgatnes dabas takās, jo no tā paveras lielisks skats uz iespaidīgo un mežiem klāto Gaujas senleju ļoti plašā, vismaz 20 kilometru rādiusā. No torņa saskatāmas arī Gūdu klintis.
Līgatnes takām - 40
Iecere par skatu torni savulaik radusies Gaujas nacionālā parka pirmajam direktoram, Līgatnes dabas taku dibinātājam Gunāram Skribam pēc tam, kad viņš, devies izjādē pa Līgatnes dabas taku teritoriju, izlēma apstāties pie Cepurīšu kalna un intereses pēc uzkāpt eglē. Tā izdarījis, Skriba konstatējis, ka no augšas paveras iespaidīgs skats uz apkārtni, un Cepurīšu kalns būs lieliska vieta skatu tornim. Objektu būvēt tolaik uzticēja Daugavpils ugunsnovērošanas torņu brigādei, un galvenais noteikums torņa celšanas procesā bija - nedrīkst izpostīt mežu Cepurīšu kalnā. Tā kā Cepurīšu kalns ir augsts un ar stāvām nogāzēm, tad torņa celšana tā virsotnē bija īsta meistarības pārbaude torņa cēlājiem.
Kopš tālā 1976. gada tornis ir vairākas reizes ticis remontēts, tomēr torņa galvenie balsti - četri gari ozolkoka baļķi, ir saglabājušies kopš torņa pirmsākumiem. Skatu torņa atjaunošana veikta ar Dabas aizsardzības pārvaldes finansējumu. Darbus iepirkuma procedūras rezultāta tika uzticēts veikt SIA "JaunRīga ECO".
Savukārt ar zīmola "Ādažu čipsi" atbalstu Līgatnes dabas takās tapis bērnu laukums un 30 jauni soliņi, kas līdz šim ļoti pietrūcis, lai objekts būtu saistošāks pašiem mazākajiem, kā arī pārvietošanās kļūtu ērtāka un būtu iespējams atpūsties pastaigas laikā.
Jau ziņots, ka Līgatnes dabas takas mērķtiecīgi veidotas kopš 1975. gada, mežainām gravām bagātā apvidū, lai iepazīstinātu apmeklētājus ar Latvijā dzīvojošo savvaļas dzīvnieku sugām plašā teritorijā, kas maksimāli pietuvināta dzīvnieku dabiskajiem dzīves apstākļiem. Līgatnes dabas takās tiek īstenots nozīmīgs sabiedrības izglītošanas darbs par dabas daudzveidības un dabas aizsardzības jautājumiem. Tieši pirms 40 gadiem 8. martā no Kurzemes mežiem uz Līgatni tika atvesti pirmie taku iemītnieki – staltbrieži.
Jau ziņots, ka arī citos Latvijas dabas parkos un aizsargājamajās teritorijās tiek izbūvēti jauni skatu torņi, laipas un stāvlaukumi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
