Gorgona, kas atrodas Toskānas arhipelāgā, ir vienīgā vēl joprojām eksistējošā sala - ieslodzīto kolonija Eiropā. Tomēr 60 ieslodzītie, kas tur izmitināti un sodīti par tādiem nopietniem noziegumiem kā slepkavības un narkotiku tirdzniecība, nepavada laiku ieslodzīti kamerās. Daļa no viņu rehabilitācijas programmas paredz ikdienas darbu hektāru lielajā vīna dārzā.
Šo varētu saukt par Eiropas atbildi ASV cietumu salai Alkatrazai, kas arī mūsdienās kļuvusi par tūrisma objektu.
Gorgona ir mazākā no arhipelāga salām un atrodas tā ziemeļos. Tā ir 2,2 kvadrātkilometrus liela. Lai arī tajā ir izveidota cietumnieku kolonija, salu iespējams apmeklēt organizētās ekskursijās, ko piedāvā Gorgonas dabas parka korporatīvā aģentūra. Ekskursija sākas Livorno un vasarā notiek katru otrdienu. Tomēr, lai tajā piedalītos, vismaz 15 dienas iepriekš jāiziet pārbaude prevencijas dienestā.
Gorgonā gada saražo aptuveni 3000 "Gorgona" baltvīnu, ko taisa no "Vermentino" un "Ansonica" šķirnes vīnogām. Tiem, kas vēlas vīnu nogaršot, būs jāšķiras no 80 eiro. Ieslodzītie salā strādā sešas stundas dienā un ir nodarbināti arī salas fermā, kur audzē cūkas, vistas, dārzeņus, gatavo olīveļļu un sieru.
Dienas laikā ieslodzītie var brīvi pārvietoties pa salu, bet naktī tiek ieslēgti. Jāpiebilst, ka cietumnieki par darbu saņem arī algu – aptuveni 1500 eiro mēnesī.
Vīna gatavošanā saules pielietajā salā ieslodzītajiem palīdz arī aristokrātu ģimene Freskobaldi (Frescobaldi), kas vīnu gatavo jau kopš 13. gadsimta un kam pieder pašiem savs vīna dārzs.
Ja kādam šī cietumnieku rehabilitācijas programma šķiet nepareiza vai pārāk maiga, tad, iespējams, to pārliecinās skaitļi – pēc tās iziešanas uz noziegumu ceļa atgriežas 20 % bijušo ieslodzīto, salīdzinājumā ar 80% tradicionālo cietumu bijušajiem ieslodzītajiem.
Likumsakarīgi, ka uz iekļūšanu salā gaida gara cietumnieku rinda. Cietuma veiksmīgā darbība panākusi, ka tas tiek attīstīts tālāk, un iestādīts vēl vienu hektāru liels vīna dārzs, turklāt līdzīgu cietumnieku koloniju ar vīna dārzu plānots atvērt arī kaimiņu salā Pjanozā, kas pašlaik ir neapdzīvota.
Tomēr jāatceras, ka šis ir īsts cietums un tiek uzskatīts, ka, līdzīgi kā no Alkatrazas, no tā nav iespējams aizbēgt. Gorgona atrodas 32 kilometrus no Itālijas cietzemes, tai ir 4,8 kilometrus plaša drošības zona un krasta joslu apsargā policija.
Ja neskaita cietumniekus, salā ir tikai viens pastāvīgais iedzīvotājs – 86 gadus vecā Lusija Čiti Korsini (Luisa Citti-Corsini), kas dzīvo mājā virs cietokšņa. Tomēr aptuveni 50 salas bijušie iedzīvotāji ik gadu, parasti vasarā, apmeklē viņas māju.
Arhipelāga salas izsenis ir bijušas ļoti iecienīts atpūtnieku un tūristu galamērķis, un leģenda vēsta, ka tās veidojušās, dievietei Venērai nometot savu kaklarotu.
Toskānas arhipelāgāir septiņas salas: Elba, Džiljo, Kapraija, Pjanoza, Montekristo, Gorgona un Džannutri. Tās jau izsenis izmantotas ieslodzīto izmitināšanai. Mūsdienās kopā ar dabas parku šī ir lielākā aizsargājamā jūras teritorija Eiropā, kur uzturas daudzi reti putni, kas ik gadu lido no Eiropas uz Āfriku.
Tā kā Gorgonas salā parasti nav vairāk par 300 iedzīvotājiem, tad šī ir īsta paradīze savvaļas dzīvniekiem, putniem un augiem. Tāpat apmeklētājus pārsteidz krāšņā, klinšu pārbagātā krasta josla ar dzidro ūdeni. Jāpiebilst gan, ka saprotamu iemeslu dēļ salas krastos nedrīkst piestāt privātās laivas.
Materiāla tapšanā izmantota informācija no Vida Press un understandingitaly.com.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
