Tautas metodes un bitenieka ieteikumi sadzīvē ar bitēm mājas tuvumā  (2)

Ja mājas tuvumā novērojamas vien pāris dūcošas bites, tad bēda nav liela, bet, ja ieperinājusies vesela ģimene ar spietu, tad tas var kļūt arī dzīvībai bīstami. It īpaši tad, ja mājokļa tuvumā ir bērni, tad pavisam noteikti nav vēlme riskēt un sadraudzēties ar sīcošajiem spietiem, tāpēc tiek meklēti dažādi risinājumi, kā no tā izvairīties bez liekām ciešanām. Daži gan forumos apgalvo, ka ir sadraudzējušies ar bitēm un arī citiem lidoņiem, jo esot pat novērots, ka bites vai irši esot pat labāki mājas sargi, nekā suņi. Pieejot šai tēmai ar humora devu, arī ''Daugmales Jāņa bišu medus'' dravnieks Jānis Sulutaurs stāsta, ka ne reizi vien ir piedalījies bišu spietu savākšanā gan no privātmājām, gan daudzdzīvokļu mājām, taču ne vienmēr visi kā viens vēlas no sīcošajām bitēm atbrīvoties. Esot bijuši atgadījumi, ka cilvēki esot jau iemīlējuši bišu sīcēšanu zem grīdas un smaržu, kas radusies, tāpēc vērsušies vien pēc palīdzības, lai pārliecinātos par bitēm labvēlīgiem apstākļiem, tā kā var teikt, ka tik, cik cilvēku, tik arī viedokļu par bišu vēlamo un nevēlamo klātbūtni.

Bites mēdz ieperināties visdažādākajās vietās – jumtu korēs, zem grīdas, starp sienām, bēniņos, mazās būdiņās un citur, tāpēc, ja spietu klātbūtne nav tīkama, tad nekas cits vien neatliek, kā novērst šo situāciju. Kāds foruma dalībnieks min, ka sadzīvē ar bitēm, pats galvenais ir ievērot draudzīgas attiecības un uzturēties to tuvumā bez straujām kustībām, tad arī lidoņi nedarīs nekādu ļaunumu. Un pat tad, ja kāds ielidojis istabā, ar pacietību un laipnību tos var aplūgt izlidot ārā. Forumā viedokļu apmaiņā dalās ne viens vien, un paņēmieni no apkarošanā ir visdažādākie, ieskaitot verdoša ūdens vai sālsūdens izmantošanu, aerosolus, speciālus slazdus un ķīmiskus līdzekļus, tomēr arī forumā lielākā daļa šos ieteikumus noliedz, sakot, ka iznīcināšana nudien nav tas labākais risinājums.

Tie, kam nekādi neizdodas sadzīvot ar bišu klātbūtni un nemaz negribas mēģināt to darīt, var nodrošināties ar bitenieka ietērpu, lai pilnībā viss ķermenis ir biezā kārtā noklāts ar apģērbu un tad nakts laikā noņemt pūzni, kad sīcēji devušies pie miera un vairs nav tik aktīvi. Tomēr šajā procesā ir nepieciešamas iemaņas, un kā portālam ''Māja&Dārzs'' stāstīja dravnieks Jānis Sulutaurs, tad šo procesu vislabāk uzticēt kādam biteniekam, jo galu galā, dabai bites ir vajadzīgas, un mums pašiem tās ir vajadzīgas, tāpēc uz savu roku tās iznīcināt nevajadzētu, jo nepieredzējušiem tas itin nemaz neklāsies viegli.

Kā stāsta dravnieks, tad ne vienmēr vienīgais risinājums ir spietus savākt un vest prom, bieži vien cilvēki izvēlas izveidot attālāk stropu, lai varētu tikt saražots medus, bet, ja pašiem nav drosmes, to var uzticēt biteniekiem un nodot spietu viņu rīcībā, un kas zina, varbūt var arī sarunāt, ka par to tiks apveltīti ar kādu medus burku.

Kāds pieredzējis bišu draugs forumā dalās, ka nevajadzētu ar bitēm cīnīties dienas laikā, jo tad tās ir īpaši aktīvas un var kļūt niknas par cilvēku iejaukšanos. Šai pamācībai piekrīt arī dravnieks, sakot, ka vislabākais laiks tik tiešām ir ļoti agrs rīts vai vēla nakts, kad bitēm ir miera stundas.

Ja mājas tuvumā spieto bites, bet nav vēlmes tās iznīcināt, uz kādu brīdi tās var novērst, var novietot speciālu bišu ķērāju, kurā ieliets salds ūdens vai kāda limonāde. Šajā slazdā bites un arī lapsenes ielīdīs, bet ārā tikt nepratīs, tāpēc netraucēs izbaudīt dienu, taču vēlāk, atverot slazdu, kukaiņi tiks laukā bez ievainojumiem. Vēl kāds paņēmiens, kā izvairīties no bišu klātbūtnes, piemēram, pie pusdienu galda, ir novietot uz virsmas citronu pusītes, kurās iespraustas pārdesmit krustnagliņas. Šis aromāts netīk nedz lapsenēm, nedz arī bitēm un tās turēsies pa gabalu no šīs vietas.

Tiem, kam šī problēma ir aktuāla, ieteicams vērsties biškopības asociācijā vai pie tuvākā biškopja, lai profesionālas rokas tiek galā ar šo pienākumu, jo kā stāsta pats dravnieks, nepareiza rīcība var satracināt bites un tādā veidā tiks panākts pilnīgi pretējs efekts, kas noteikti nav vēlams.