Arī augi spēj komunicēt – kā tas notiek?

Izrādās, svaigi pļautas siena vai zāles, un tikko grieztu ziedu smarža nav tikai cilvēkiem patīkams aromāts, bet gan augu sauciens pēc palīdzības, kad tie ir stresa stāvoklī. Šādā veidā augi raida signālus kukaiņiem, lai tie ierastos un "glābtu" no nelielajiem insektiem, kuri salaidušies uz augu kātiem. Piemēram, tabakas augs spēj atpazīt tauriņa kāpurus pēc to izdalītajām siekalām. Kad tabakas augs jūt, ka kāpurs tam uzbruks, tas izdala ķimikālijas, kas piesaistīs kāpura ienaidniekus – dažu stundu laikā uzradīsies auga glābējs un kāpuru aizdzīs prom.

Izrādās, augi spēj arī noklausīties to radniecīgo šķirņu ķimikāliju signālus, tādējādi palīdzot bēdubrāļiem stresa situācijās, kad tie ir apdraudēti, un sadarboties, izdalot papildus ķimikālijas kukaiņu piesaistei vai atbaidīšanai. Kā vēsta MentalFloss.com, tabakas augi izdala ķimikālijas brīžos, kad, insektu apdraudētas, ir, piemēram, vībotnes.

Nav noslēpums, ka augi tiecas pēc saules, un ceļā uz izaugšanu spēj aizēnot citus, lai tikai stieptos pretī saulei. Piemēram, zilgalvītes, būdamas nezāles, no kurām grūti atbrīvoties, ar saknēm spēj izdalīt tādas ķimikālijas, kas šim augam palīdz uzņemt barības vielas no augsnes. Tās pašas ķimikālijas nogalē blakus augošo zālāju. Tomēr ir augi, kas spēj sevi pasargāt pret agresīvajām zilgalvītēm – lupīnu saknes izdala toksiskas ķimikālijas, kas pasargā tās no nejaukajām nezālēm, un pat aizstāv citus augus.

Augi jūt, ja ap tiem aug citi augu valsts brāļi. Tādā veidā tie zina, ka jācīnās par saulesgaismu un barības vielām, ja tuvumā ir kāds sāncensis. Tomēr, tie ne vienmēr iestājas tikai par sevi – vienas dzimtas augi jūt, ja tiem tuvumā ir citi pārstāvji. Piemēram, jūrmalas šķēpenes (Cakile maritima) spēj atpazīt sev radniecīgos augus – ja podos augs dažādas šķēpenes, tad tās daudz labāk zaļos, nevis ja šķēpenei netālu atradīsies kaktusa pods.

Augi spēj piesaistīt ne tikai kukaiņu uzmanību – Borneo augošās kukaiņēdāju augu šķirnes ar savām ķimikālijām spēj piesaistīt arī sikspārņu uzmanību. Šie augi ar savu ieliekto formu spēj noteikt sikspārņu atrašanās vietu, un signalizē tiem attiecīgi par savu lokāciju. Sikspārņi nolaižas pie šī auga, sēž uz tiem laktā, izdala savus ekskrementus to tuvumā, bet tie savukārt piesaista kukaiņēdāju galveno barību – kukaiņus.