Pieci fakti, ko, iespējams, nezinājāt par Jūrmalas apdzīvotāko daļu – Kauguriem  (6)

Lai gan šobrīd galvenās kūrortpilsētas viesu atpūtas vietas atrodas tuvāk Rīgai un Kauguri ir kļuvuši par vietu, kur dzīvo visvairāk Jūrmalas pastāvīgo iedzīvotāju, šeit meklējami vieni no Jūrmalas kūrorta pirmsākumiem.

Pirmie peldviesi Kauguros viesojušies jau ap 1820. gadu. Vasarnieki dzīvoja īrētās istabās zvejnieku mājās, nevis speciāli celtās vasarnīcās. Pārsvarā tie bija Kurzemes muižnieki, kas centušies neatpalikt no jaunākās Eiropas modes, piekopjot jūras peldes. Savukārt 19. gadsimta beigās Kaugurciemu kā atpūtas vietu bija iecienījuši jelgavnieki, jo no Jelgavas bijusi ērta tvaikoņu satiksme pa Lielupi. 20. gadsimta sākumā par iecienītākajām pilsētas viesu peldvietām kļuva Majori, Dubulti un Bulduri, jo atrodas tuvāk Rīgai.

Jūrmalā, kas Rainim bijusi viena no mīļākajām pilsētām, par izcilo dzejnieku atgādina divu ielu nosaukumi. Kauguros atrodas Raiņa iela, savukārt Majoros – Jāņa Pliekšāna iela. Raiņa iela Kauguros sākas no Dzirnavu ielas krustojuma un turpinās 2,4 kilometru garumā līdz Talsu šosejai. Kājām šo posmu, šķērsojot dzelzceļu, iespējams pievārēt pusstundā. Raiņa iela agrāk tika dēvēta par Jūras ielu, un tas ir senākais ceļš šajā vietā no jūras uz Lielupi. Šī iela 17. gadsimtā savienoja Kaugurciema ostu ar Lielupi, kur kopš Hercoga Jēkaba laikiem, pajūgos tika pārvadātas preces. Jēkabam pat bijuši grandiozi plāni tur rakt kanālu, lai bez iebraukšanas Rīgā, ērti kuģotu uz jūru. Jāpiebilst, ka 17. gadsimtā jūras osta Kauguros jau bija, preces cauri tagadējai Kauguru teritorijai ar pajūgiem veda uz Sloku, no kurienes ar laivām pa Lielupi veda tālāk uz Jelgavu, Lietuvu, Poliju.

Pēc 1959. gada, kad tika izveidota Jūrmalas pilsēta, daudzviet ielu nosaukumi tika mainīti, un Jūras iela tapa par Raiņa ielu. Raiņa ielas sākums atrodas vēsturiskajā Slokas centrā.
Atzīmējot Raiņa un Aspazijas 150.jubilejas gadu, 5.septembrī Raiņa ielā tiks svinēti Kauguru rudens svētki, un svētku programma veidota saistībā ar izcilā latviešu dzejnieka dramaturģijas pērlēm. Jūrmalas radošo kolektīvu priekšnesumi apvienoti zem nosaukuma "Spēlēju, dancoju", aktivitātes un radošās darbnīcas bērniem vieno "Zelta zirga" tematika, bet izglītojošās aktivitātes pieaugušajiem par Kauguru vēsturi un jūru, kā arī erudīcijas un sportiskās formas pārbaudes apvienotas pasākumu kopumā "Pūt vējiņi!".

Senā ciema nosaukums (Kaugern) pirmo reizi parādās 16. gadsimtā dokumentos un vedina domāt, ka tā pirmiedzīvotāji bijuši līvi. Vāciskotais Kaugern no līvu valodas nozīmē: pakalni, pauguri, kāpas, paaugstinājumi – nosaukums radies no apkārtējā reljefa īpatnībām.

1960.gados uzsāktā daudzstāvu dzīvojamo ēku būvniecība pārvērta kādreiz kluso zvejnieku ciemu līdz nepazīšanai. Kaugurciems pārtapa par Kauguriem un aizstiepās no jūras malas līdz pat Slokai.

Šobrīd Kauguros dzīvo vairāk nekā puse pastāvīgo Jūrmalas iedzīvotāju, un Kaugurus lielākoties veido daudzstāvu dzīvojamo māju apbūve, padarot šo kūrortpilsētas pusi vizuālu atšķirīgu no citām Jūrmalas daļām.

Arī Kauguros atrodas labiekārtota peldvieta, kurā ir gan pludmales kafejnīcas, bērnu rotaļu laukumi, dušas, pārģērbšanās kabīnes un glābšanas stacija. Kauguru pludmalē uzstādītas arī ielu vingrošanas konstrukcijas. Te līdz rudens beigām norisinās nūjošanas, ciguna un ielu vingrošanas nodarbības. Par tām vairāk lasi šeit.

Kopumā Jūrmalā 2015. gadā ir piecas Zilā karoga pludmales. Nākamais kūrortpilsētas pašvaldības mērķis ir tuvāko gadu laikā arī Kauguru peldvietu pievienot ekosertifikāta programmai, kas starptautiskā mērogā apliecina rūpes par ilgtspējīgu pludmales apsaimniekošanu.