Kapu kultūra ar apstādījumiem. Kas jāsagatavo stādīšanai un kādus augus izvēlēties?

Stādaudzētavas ''Baižas'' pārstāvji, kas snieguši padomus kapu apstādījumu ieviešanā, iesaka kapiņus ar daudzgadīgajiem augiem apstādīt jau rudenī, jo pavasarī nereti pienākumi ir tik daudz, ka to nepapsējam izdarīt. Septembris un oktobris ir ļoti piemērots laiks, kad ne tikai uzklāt kapa vietām skuju zarus, bet arī stādīt daudzgadīgos augus no konteineriem vai podiņiem. Rudenī vairs nav jārūpējas par stādījumu laistīšanu, tāpēc pavasarī stādījums sagaidīs ar košu zaļumu vai citu nokrāsu lapojumu.

Kapi parasti iekārtoti smilšainās vietās, līdz ar to, augsne ir caurlaidīga. Galvenais faktors ir apgaismojuma daudzums – saule, pusēna vai ēna. Ņemot vērā apgaismojumu, arī jāpielāgo ziemcietīgie augi, kas labi augs un skaisti izskatīsies, ja tiks audzēti atbilstošos apstākļos.

Stādauzētava ''Baižas'' ēnainām vietām iesaka izvēlēties paēnas akmeņlauzītes, zobainās akmeņlauzītes, ložņu cekuliņus, hostas, kapmirtes, kumeļpēdas, atvašu laimiņus un valdšteinijas, bet pusēnai – efejas, flokšus, maldu laimiņus, prīmulas, alpīno smaržmētru un citus augus, kam tīk augt arī ēnainās vietās.

Ja apstādījums atrodas saulainā vietā, tad ieteicams izvēlēties skaraino akmeņlauzīti, angļu vai Japānas maldiņu, mārsilus un saulrietiņus jeb mūždzīvjus.

Pirms augu stādīšanas esošā augsne ir jāielabo – jāatbrīvo no koku un krūmu saknēm un jāsagatavo auglīgi apstākļi. Būtu nepieciešami pelni, krīts vai dolomītmilti, kuri novērstu augsnes skābumu, jo augsnei ar laiku ir tieksme paskābināties. Ieteicami arī kompleksie minerālmēsli – labāk tādi, kas granuliņās – tie dos ilglaicīgāku efektu.

Augsni var uzlabot ar melnzemi, kompostu vai kūdras substrātu. Ļoti ērti izmantot ir veikalos piedāvātās kapu zemes.

Uz vienu kapu kopiņu (45x90 centimetri) ieteicams stādīt 6 līdz 11 augus. Ja augi ir lielāki vai mazāki, tos var likt attiecīgi mazāk vai vairāk.

Lielāks daudzums uzreiz noklās kapu kopiņu, mazāks radīs kārtīgāku un sakoptāku iespaidu, turklāt viss saaugs jau sezonas laikā.

Pirms augu stādīšanas, ieteicams augus ar visu podiņu izmērcēt ūdenī, kuram klāt pievienoti minerālmēsli – der jebkuri ūdenī šķīstošie (koncentrācija tāda pati, kā mēslojot telpaugus vai podu puķes). Tādā veidā augu sakņu kamols būs pietiekami mitrs un tiem ilgākam laikam pietiks barības vielas.

Ja stāda augu no podiņa, to nevajadzētu atdalīt no augsnes, jo tas ātrāk ieaugsies un par to sākotnēji būs mazāk jārūpējas. Ja stāda kailsakņu stādu vai augu dala, tad turpmākās pāris nedēļas būtu ļoti jāuzmana mitruma daudzums, lai augi ieaugtos.

Stādot augus ar garām stīgām, piemēram, kapmirtes, uz šīm stīgām vietām ieteicams uzbērt zemi, lai tie veidotu papildu saknītes.

Pavasarī augus ieteicams papildus mēslot ar kādu slāpekli saturošu minerālmēslojumu. Arī vasarā laistot, ieteicams pievienot kompleksu papildmēslojumu, lai augi būtu spēcīgāki un kompaktāki. Laimiņus nedrīkst pārmēslot ar slāpekli, tie izaugs par garu un var pat sakrist veldrē.

Jāuzmanās no augu kombinēšanas uz vienas kopiņas. Jāzina to izplešanās ātrums un augums. Šī iemesla dēļ nav ieteicams stādīt kopā vasaras puķes ar ziemcietēm, jo vasaras puķes aug ātrāk un noēnos pārējos augus, turklāt atņems tiem barības vielas. Vasaras puķes krāsainībai ieteicams stādīt pie kapu pieminekļa, kapu kopiņas priekšā, aizmugurē vai apmalītēs.

Raksts tapis sadarbībā ar stādaudzētavu ''Baižas'', kas ir viens no 11. Rudens stādu parādes dalībniekiem, un noteikti palīdzēs rast atbildes arī uz citiem ar dārzkopību saistītiem jautājumiem. Vairāk par Stādu parādi lasi šeit.