Sanktpēterburga šogad atzīta par labāko tūrisma galamērķi Eiropā. Ko apskatīt Ziemeļu Venēcijā?  (23)

Sanktpēterburga, kas šogad atzīta par Eiropas vadošo galamērķi, ir mājvieta vienām no pasaules krāšņākajām pilīm, greznām baznīcām, interesantai un bagātai vēsturei uz katra stūra – tādēļ tā izcelta kā ideāla vieta, ko apmeklēt katram ceļotājam.

Lūk, fotogrāfijas un vietas, kas apliecina, ka balva iegūta pelnīti un Sanktpēterburgā patiesi ir ļoti daudz, ko redzēt.

Unikālā un krāsainā Pestītāja asiņu baznīca atrodas vietā, kur cars Aleksandrs II piedzīvoja atentātu 1881. gadā, pēc kura vēlāk mira.

Ja baznīcas āriene vēl neliek aizrauties elpai, tad iekštelpas noteikti pārsteigs ar savu krāšņumu.

Pēterburgas Ziemas pilī atrodas arī viens no pasaules slavenākajiem un lielākajiem mākslas muzejiem - Ermitāža. Pils uzcelta 1762. gadā, tajā pašā laikā, kad cariene Katrīna II nāca pie varas.

Divus gadus vēlāk cariene iegādājās Berlīnes tirgotāja Johanna Ernsta Gockovska gleznu kolekciju, un šis pirkums motivēja valdnieci sākt celt ēku mākslas darbu izvietošanai. To uzskata par Ermitāžas muzeja dzimšanas brīdi. Pašlaik milzīgajā mākslas krātuvē ir vairāk nekā 700 tūkstoši slavenu darbu.

Laukums interesants arī no arhitektūras viedokļa – tajā redzama gan baroka stilā celtā Ziemas pils, gan klasicisma stila imperiālās armijas ēkas.

Cauri Sanktpēterburgai līkumo Ņeva, Fontanka, Moika un tā atrodas pie Baltijas jūras – ne velti to dēvē par Ziemeļu Venēciju.

Pils tilts pāri Ņevai ir viens no populārākajiem pilsētas paceļamajiem tiltiem, īpaši, kad tas naktī tiek izgaismots. Šajā fotogrāfijā - gan dienas laikā - "tilta rāmī" redzama Smoļnija katedrāle, kuras autors ir Frančesko Bartolomeo Rastrelli – viņa darbu sarakstā ir arī Ziemas pils, Rundāles pils un citas slavenas celtnes.

Īzaka katedrāles celtniecība ilga vairāk nekā 40 gadu, un tā ir Pēterburgas galvenā baznīca, kā arī lielākā katedrāle Krievijā.

Katedrāle tika pabeigta 1858. gadā, bet padomju laikos, 1930. gadā slēgta kā jau daudzas reliģiskas celtnes, bet vēlāk atkal atvērta apskatei kā muzejs. Katedrālē apskatāmi vairāk nekā 150 mākslas darbu un 300 skulptūru, acis žilbina neskaitāmas mozaīkas un viena no lielākajām vitrāžām Krievijā. Apmeklētāji var uzkāpt arī Īzaka katedrāles tornī un apskatīt Sanktpēterburgas panorāmu no augšas.

Vietas starp Pils laukumu, Svētā Īzaka katedrāli un Aleksandra dārzu (attēlā) jau vairākus gadsimtus ir populārs pastaigu maršruts. To bija iecienījuši jau cariskās Krievijas aristokrāti, pavadot laiku sarunās un atpūtā. Pat viens no slavenākajiem krievu dzejniekiem Aleksandrs Puškins par šīm vietām jūsmojis.

Katrīnas pils, ko uzcēla Katrīnas I vīrs Pēteris Lielais, sākumā nebija tik krāšņa, bet, kad viņu meita Krievijas imperatore Elizabete, to 1734. gadā pārbūvēja, tā ieguva savu neatkārtojamo greznību un tagadējo izskatu.

Pēc pārbūves pils stiepjas gandrīz kilometra garumā un ir klāta ar vairāk nekā 100 kilogramiem zelta. Imperatore Elizabete to izmantojusi kā vasaras rezidenci. Arī interjers ir tikpat grezns kā pils ārpuse. Īpaši krāšņa ir pils slavenākā telpa – Dzintara istaba. Tās izveidē sākotnēji izmantoti vairāk nekā 450 kilogrami dzintara.

Diemžēl 1941. gadā, Otrā pasaules kara laikā, Dzintara istaba pazuda, kad vācu armija ieņēma pili. Četrdesmit gadus vēlāk Dzintara istaba tika rekonstruēta – tas ilga vairāk nekā 20 gadus un izmaksāja vairāk nekā 10,5 miljonus eiro. Dzintara istabu atkal atklāja 2003. gadā.

Tāpat kā Katrīnas pili, arī Pēterhofas Lielo pili cēlis Pēteris I. Tomēr tās celtniecība pēc valdnieka nāves 1725. gadā tikusi pārtraukta, līdz imperatore Elizabete to pabeidza 1740. gadā.

Pēterhofas Lielās pils celtniecībai Elizabete pieaicināja to pašu arhitektu, kas strādāja pie Katrīnas pils, un rezultāts bija elegants un pārsteidzoši grezns.

Spilgti dzelteno un balto pili ieskauj brīnišķīgi dārzi un strūklakas. Šo piļu un dārzu dēļ Pēterburgu nereti dēvē arī par Krievijas Versaļu.

"Grāmatu nams", kas dibināts 1919. gadā, bija pirmā grāmatnīca Padomju Krievijā. Šobrīd tas lielākais un plašākais grāmatveikals pilsētā, kas atrodas uz Sanktpēterburgas galvenās avēnijas – Ņevas prospekta. Ēka ir jūgendstila meistardarbs, bet tornītis piešķir tai vieglumu un unikālu izskatu.

Sv. Nikolaja jūras katedrāle Sanktpēterburgā celta 1913. gadā par godu Romānovu dinastijas 300 gadu valdīšanas jubilejai.

Vairāk par apskates vietām un citu ceļotājiem noderīgu informāciju par Sanktpēterburgu lasiet šeit.

Raksta tapšanā izmantota informācija no "The Business Insider"