Stounhendža
Pirms 100 gadiem slavenā Stounhendža tika pārdota izsolē un par 6600 mārciņām to nopirka baronets Sesils Čabs kā dāvanu sievai. Tomēr baronetei šāds akmeņu krāvums nav gājis pie sirds, tāpēc Čabs Stounhendžu pēc trim gadiem uzdāvināja valstij.
Sidnejas Opera
Uz šīs koncertzāles skatuves slavenais aktieris un vēlāk arī Kalifornijas mērs Arnolds Švarcenegers 1980. gadā pirmo reizi izcīnīja Mistera Olimpijas titulu bodībildingā.
Tauera tilts
1952. gadā slavenais tilts pāri Temzai ticis pacelts, kad uz tā vēl atradies cits Londonas simbols - divstāvu autobuss. 78. maršruta autobusa vadītājs Alberts Gantons gan neapjucis, piedevis gāzi un pārlēcis ar braucamo pāri nepilnu metru platajai šķirbai. Par šo varonību viņš saņēmis balvu – 10 britu mārciņas.
Centrālparks
Lai palīdzētu apmeklētājiem orientēties milzīgajā parkā, pie katra laternas staba ir savs četrciparu numurs. Pirmie divi cipari apzīmē tuvāko ielu, savukārt otrie divi cipari norāda vai atrodaties austrumu vai rietumu pusē – pāra cipari apzīmē austrumus, nepāra – rietumus. Piemēram, numurs 7420 nozīmē, ka atrodieties netālu no 74. ielas parka austrumu pusē.
Lohnesa ezers
Dzelzs lēdijas Margaretas Tečeres valdība nopietni apsvēra Lohnesa ezera briesmoņa medības. Bijusi pat runa, ka no Amerikas vajadzētu atvest delfīnus, kas palīdzētu briesmīgo radību atrast.
Ermitāža
Krievijas lielākais muzejs ir mājvieta aptuveni 70 kaķiem, kas sargā mākslas darbus no grauzējiem. Šādu tradīciju ieviesusi jau Sanktpēterburgas dibinātāja Pētera I meita imperatore Elizabete, kas ir arī muzeja izveidotāja.
Svētā Paula katedrāle
Svētā Paula (St. Paul) katedrāle ar masīvo kupolu ir Sera Kristofera Vrena (Christopher Wren) meistardarbs. Lielākā daļa Londonu apmeklējušo cilvēku zina par tajā esošo slaveno "Čukstu galeriju" (Whispering Gallery), tomēr daudz mazāk ir tādu, kas zina, ka tās mozaīku raksta grīdu veidojušas cietumnieces no Piespiedu darba nama. Tāpat reti kurš zina, ka 1964. gadā šajā vietā runu teica Mārtins Luters Kings. Un vai zinājāt, ka šī baznīca būtu pilnīgi nopostīta 2. pasaules kara laikā, ja vien tai 1940. gadā uzmestā nacistu bumba, kas tomēr nebija eksplodējusi, laikus netiktu neitralizēta? Tāpat ticis izjaukts mēģinājums uzspridzināt bīskapa troni Paula baznīcā 1913. gadā.
Brīvības statuja
Eifeļa tornis
Vācu okupācijas laikā torņa lifta kabelis ticis pārgriezts, un tas bijis slēgts apmeklētājiem. Nacisti mēģinājuši torņa galā uzlikt milzīgu svastiku, tomēr tā bijusi tik liela, ka vējš to aizpūtis, un zīmi nācies aizvietot ar citu.
Tadžmahals
Mauzoleja būvēšanā tika iesaistīti 22 tūkstoši cilvēku un tūkstotis ziloņu, tomēr šis process aizņēma 17 gadus. Šahs Džahāns, kas šo ēku cēla savai mirušajai sievai, gribējis tam pretī uzcelt otru tādu pašu mauzoleju – tikai melnu.
Vestminsteras abatija
Kopš 14. gadsimta Karaļa Edvarda krēsls Vestminsteras abatijā izmantots Britu monarhu kronēšanā. Kronēšanas krēsls ir viena no vecākajām joprojām lietošanā esošajām mēbelēm Anglijā.
Interesanti, ka viena tā detaļa krēslā vairs nav atrodama. Tas ir Akmens plācenis (Stone of Scone) jeb Likteņa akmens, uz kura tikuši kronēti Skotijas karaļi un ko Edvards bija tiem atņēmis. 1950. gada Ziemassvētkos četriem skotu studentiem izdevies to nozagt un pārvest pāri robežai. Tomēr britu varasiestādes atradušas šo elementu un atveduši atpakaļ, novietojot abatijā, bet 1996. gadā tas oficiāli atdots Skotijai. Ja labi ieskatīsieties, uz krēsla ieraudzīsiet arī zīmes un skrāpējumus, ko atstājuši no 18. un 19. gadsimta svētceļnieki, tūristi un studenti.