Holbox, Mexico
Svētdien, gatavojoties pasaules klimata konferencei, Parīzē tika atzīmēta diena bez auto, kad četros tās rajonos ar mašīnām nedrīkstēja pārvietoties. Līdzīgas iniciatīvas un aicinājumi bijuši arī citur, tostarp Latvijā. Tomēr ir vietas, kur šāda diena šķistu pat muļķīga, jo tur ar benzīnu darbināmu braucamo nemaz nav. Lūk, 10 šādas salas, kur auto rūkoņu nedzirdēsiet! Iespējams, kāda no tām noderēs kā ierosme jau nākamajam atvaļinājumam.

Hidras sala Grieķijā

Hidra (Hydra) kļuva slavena kā vieta, kur aktrise Sofija Lorēna filmējās kinolentē "Boy on a Dolphin" (1957), raksta The Telegraph. Šajā salā nesastapsiet transportlīdzekļus – ja vien neskaita dažus mazus atkritumu auto un fotogēniskus ēzelīšus vai mūļus, kas pārnēsā pašas smagākās lietas. Pakavu dipoņa pret bruģi ir šai salai ļoti raksturīgas skaņas. Tur pārsteidz autentiskā vide, kas, šķiet, aizved vismaz 100 gadu tālā pagātnē. Tādēļ šī ir īstā vieta, kur izbaudīt nesteidzīgu brīvdienu, atpūšoties īstā grieķu tavernā.

No Atēnu ostas katru dienu kursē paliels kuģis, kas ved tūristus uz Eginas, Porosas un Hidras salām. Pēdējās divas atrodas jau pie Peloponēsas pussalas krastiem.

Erma – viena no Normandijas salām

Sala ir tikai aptuveni 2,5 kilometrus gara un tieši tik liela, lai saglabātu savu mājīgumu un perfektumu. Tajā ir pavisam nedaudz pastāvīgo iedzīvotāju, bet atbraucējus pārsteidz šīs vietas gandrīz tropiskā ainava – dārzos aug brīnišķīgi dienvidu augi, kas nav sastopami pat tuvējā cietzemē. Salā ir arī pludmales, bet to apskalo tirkīzzils ūdens, kas sitas pret dramatiskām klintīm. Laikraksts The Telegraph šo Francijas salu iesaka kā tikpat skaistu un interesantu kā jebkuru Karību jūras salu.

Turklāt nepieciešamas vien divas stundas, lai to lēnā garā izstaigātu kājām, jo auto uz salas, protams, nav.

Holboksas sala Meksikā

Holboksa sala un Jalahau lagūna atrodas Meksikas Jukatanas pussalas ziemeļaustrumu daļā. Tā ir pavisam tuvu Kankūnai – Meksikas kūrortpilsētai, tomēr ikviens, kas nokļūst uz salas, uzreiz pamana atšķirību.

Šī ir vieta, kur gar nedaudz noplukušām mājelēm un bungalo aizvijas smilšaini celiņi, pa kuriem nesteidzas tūristi golfa mašīnītēs. Vieta, kur lēni baudīt atpūtu un laiku, kas ir kā apstājies. Vasarā gan gar salas krastu peld vaļhaizivis, bet pārējā laikā nekas atpūtai netraucē.

Grande Brazīlijā

Ilha Grande jeb "Lielā sala" atrodas 150 kilometru attālumā no Riodežaneiro. Zemes pievadceļu uz šo paradīzes nostūri nav, tomēr reizes divas dienā turp dodas palielāks prāmis un vairāki mazie kuterīši. Brauciens uz salu aizņem aptuveni 40 minūtes.

Uz salas ieraudzīsiet lietusmežus, necilas mājiņas, smilšainus ceļus un pērtiķus, kas šūpojas liānās, kā arī, protams, salas lielāko bagātību – klusas pludmales. Ceļvežos šo vietu iesaka kā lielisku vietu sērfošanai

Fernando de Noronha sala Brazīlijā

Šī sala ir aizsargājams jūras objekts, kuras ikdienas apmeklētāju skaits ir ierobežots un par tās apmeklēšanu tiek iekasēts dienas nodoklis. Sala atrodas aptuveni 280 kilometru attālumā no Brazīlijas krasta.

Tieši minētie fakti nodrošina to, ka Noronha sala ir viens no labākajiem galamērķiem, kur vēl mūsdienu industrializētajā pasaulē apskatīt un izjust neskartu dabu un vientulību. Tomēr laiks salā paiet nemanot, jo viss šķiet aizraujošs – vulkānisko iežu klintis, kas iestiepjas jūrā, dabīgie akmens baseini un vientuļi sērfotāji, raksta The Telegraph.

Mazā kukurūzas sala

Kukurūzas salas atrodas Nikaragvas krastos. Ja Lielajā Kukurūzas salā iedzīvotāju ir vairāk un sastopami arī auto, tad uz Mazās salas dzīvo mazāk nekā tūkstotis cilvēku, un tajā var nokļūt tikai ar laivu, prāmi vai lidmašīnu. Neskarto salu mēdz salīdzināt ar Ēdenes dārzu. Salā motorizēti transportlīdzekļi ir aizliegti, lai aizsargātu koraļļus un citas jūras radības. Tieši tādēļ šī vieta ir izcila niršanai.

Tomēr, dodoties uz salu, jāatceras par niecīgo medicīnisko palīdzību, ko varētu sniegt nepieciešamības gadījumā, taču tas nav šķērslis, lai turp nebrauktu, vien pašam jābūt ļoti uzmanīgam, kā arī jānodrošinās ar ceļojumu apdrošināšanas polisi.

Lopudas sala Horvātijā

Lopuda ir Elafiti arhipelāga otrā lielākā sala. Pārvietoties ar automašīnām tur ir aizliegts, un tas arī nav nepieciešams, jo sala ir ļoti neliela.

Lopudas salā ir smilšainas pludmales, kur var nodoties niršanai vai arī vienkārši lasīt grāmatu zem gigantiska magnoliju koka pie ieejas mazītiņā botāniskajā dārzā. Īpaši skaista šī vieta ir pavasarī. Salā ir tikai viens neliels ciems, no kura, pa smilšainu taku ejot, var nokļūt pludmalē. Tur ir vairāki bāri, turklāt jāatzīmē, ka pludmalē peldkostīms nav obligāts – Horvātijā ir senas nūdisma tradīcijas, raksta The Telegraph.

Brauciens ar prāmi no Dubrovnikiem uz salu ilgst aptuveni 50 minūtes.

Marettimo Itālijā

Galvenā izklaide, kas pieejama Marettimo salā ir brīnišķīgi pārgājieni pa dažādām dabas takām un atpūta pludmalē. Tā ir īstā vieta, kur izlasīt kādu labu romānu, jūras krastā malkojot vīnu. Šajā vietā var izbaudīt īstu itāļu ciema ikdienu, kur ikviens pazīst visus – šis ir priekšnoteikums, kāpēc salā, kur nav auto, nav vajadzīgs arī GPS, jo vienmēr kādam var pajautāt pareizo ceļu.

Salā ir arī ļoti bagāta augu valsts, arī tādi augi, kas nav sastopami netālu esošajā Sicīlijā.

La Graciosa Kanāriju salās

Laika gaitā Lanzarote Kanāriju salās pakāpeniski kļuvusi par augsta līmeņa tūrisma galamērķi. Tomēr tiem, kas vēlas ko neskartāku, jādodas nedaudz uz ziemeļiem, kur ir La Graciosas sala. Tajā nav ceļu, tikai satriecoši skaistas pludmales, kā arī daži labi restorāni, kur pasniedz zivju ēdienus no vietējām jūras veltēm.

Šī ir izcila vieta atvaļinājumam tiem, kuri vēlas doties izbraucienā ar velosipēdiem vai iet pārgājienā pa vietām, ko nav pārpludinājuši tūristi.

Uz salu var doties ar prāmi no Orzolas (lineasromero.com) vai vienkārši izvēlēties ekskursiju uz turieni, ja apmetaties kādā no lielajiem Kanāriju salu kūrortiem.

Princešu salas Turcijā

Princešu salas atrodas netālu no Stambulas, Marmaras jūrā, nedaudz vairāk nekā stundas brauciena attālumā ar kuģīti. Tās ir deviņas nelielas salas, kurās stambuliešiem ir vasaras mājas. Salas princešu vārdus ir ieguvušas vēl Bizantijas laikos, kad, kā vēsta leģendas, turp trimdā tika sūtītas princeses.

Interesanti, ka uz salām nav sastopami ar benzīnu darbināmi transporta līdzekļi – klusumu pārtrauc vien daži elektriskie velosipēdi vai zirgu pakavu klaboņa uz bruģa.

Piemēram, Bujukadas (Büyükada) salā kā patīkama pārmaiņa pēc trokšņainās Stambulas un tās krāšņajām mošejām būs pastaiga pa mežu, atpūta jūras krastā un iestiprināšanās krodziņos un beķerejās. Kādu gabaliņu var pavizināties arī zirgu pajūgā, apskatot pilsētnieku vasarnīcas. Tomēr, lai pa īstam baudītu pagātnes greznību, jādodas uz Hejbeliadas (Heybeli Ada) salu, kur apskatāma pagājušo gadsimtu greznā arhitektūra, lai arī daudzas no ēkām ir pussabrukušas, raksta vanillatravel.lv. Salā ir arī mazi veikaliņi un suvenīru tirgotavas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!