Aptuveni 40 minūšu velobrauciena attālumā no Berlīnes centra atrodas interesants, ļoti daudznozīmīgs un arī traģisks alternatīvais apskates objekts – pirmā olimpiskā pilsētiņa, kas tapa visdivdomīgāko olimpisko spēļu dalībniekiem nacistiskajā Vācijā 1936. gadā.
Vasaras olimpiskās spēles, kas tieši pirms 80 gadiem notika Berlīnē no 1. līdz 16. augustam, bēdīgi slavenais nacistu līderis Ādolfs Hitlers bija iecerējis kā grandiozāko sporta pasākumu, kāds jebkad pieredzēts. Tās iesauca par "nacistu spēlēm", ko iespaidīgā veidā atainoja un iemūžināja režisore Lenija Rīfenštāle. Starptautiskā Olimpiskā komiteja Berlīnei tiesības organizēt spēles piešķīra 1931. gadā – laikā, kad nacisti tikai nāca pie varas. Tomēr tad, kad spēles notika, olimpiskais karogs jau karājās līdzās svastikām un ne visai tālu atradās koncentrācijas nometnes, kurās cieta tūkstošiem cilvēku.
Savukārt spēles tika rīkotas tā, lai demonstrētu visai pasaulei Vācijas varenību un arī spēku. Tolaik sportisti bijuši pārsteigti par neredzētajām dzīvošanas ērtībām un servisu – piemēram, pirmo reizi olimpiskajā ciemā bija peldbaseins, teātris un citas izklaides, bet katrai ēkai bijis savs oficiants, teikts olimpiskās pilsētiņas mājaslapā Dkb-stiftung.de. Spēlēs piedalījās aptuveni 4000 sportistu no visas pasaules, tostarp arī 24 sportisti no Latvijas. Viņu vārdus var atrast šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
