Aptuveni 40 minūšu velobrauciena attālumā no Berlīnes centra atrodas interesants, ļoti daudznozīmīgs un arī traģisks alternatīvais apskates objekts – pirmā olimpiskā pilsētiņa, kas tapa visdivdomīgāko olimpisko spēļu dalībniekiem nacistiskajā Vācijā 1936. gadā.
Vasaras olimpiskās spēles, kas tieši pirms 80 gadiem notika Berlīnē no 1. līdz 16. augustam, bēdīgi slavenais nacistu līderis Ādolfs Hitlers bija iecerējis kā grandiozāko sporta pasākumu, kāds jebkad pieredzēts. Tās iesauca par "nacistu spēlēm", ko iespaidīgā veidā atainoja un iemūžināja režisore Lenija Rīfenštāle. Starptautiskā Olimpiskā komiteja Berlīnei tiesības organizēt spēles piešķīra 1931. gadā – laikā, kad nacisti tikai nāca pie varas. Tomēr tad, kad spēles notika, olimpiskais karogs jau karājās līdzās svastikām un ne visai tālu atradās koncentrācijas nometnes, kurās cieta tūkstošiem cilvēku.
Savukārt spēles tika rīkotas tā, lai demonstrētu visai pasaulei Vācijas varenību un arī spēku. Tolaik sportisti bijuši pārsteigti par neredzētajām dzīvošanas ērtībām un servisu – piemēram, pirmo reizi olimpiskajā ciemā bija peldbaseins, teātris un citas izklaides, bet katrai ēkai bijis savs oficiants, teikts olimpiskās pilsētiņas mājaslapā Dkb-stiftung.de. Spēlēs piedalījās aptuveni 4000 sportistu no visas pasaules, tostarp arī 24 sportisti no Latvijas. Viņu vārdus var atrast šeit.
Hitlers, protams, cerēja, ka viņa "āriešu sportisti – pārcilvēki" parādīs visai pasaulei, ko tie vērti, un viņu iegūtās 90 medaļas darīja fīreru laimīgu, tomēr kā pliķis sejā viņam bija amerikāņu melnādainā sportista Džeses Ouensa četras zelta medaļas, raksta The Daily Mail, jo pēc nacistu uzskatiem melnādainie cilvēki bija zemāka rase. Vēlāk tapa zināmi arī dažādi briesmīgi notikumi un traģēdijas, kas saistītas ar šīm spēlēm – piemēram, ka Berlīnē olimpiskā ciema apkaimē "izķerti" visi čigānu tautības cilvēki un ieslodzīti koncentrācijas nometnēs.
Pēc Otrā pasaules kara, kad tika nodibināta Vācijas Demokrātiskā republika, kādreizējā sportistu pilsētiņā izmitināja padomju armijas daļas. Tādēļ tur uzceltas arī klasiskās padomju "daudzstāvenes", kurās bija zaldātu barakas. Kad 1992. gadā padomju armija pameta bijušo olimpisko ciemu, no 145 spēlēm celtajām ēkām bija palikušas vairs tikai 25, raksta The Daily Mail. Mūsdienās saglabājies arī milzīgais peldbaseins, sporta zāle, teātris, Nāciju nams un pusdienu zāle, tomēr lielākā daļa no ēkām ir visai noplukušas, un būs nepieciešami lieli ieguldījumi, lai tās atjaunotu. Tomēr ciems nav pamests pilnīgā aizmirstībā – tur tiek organizētas ekskursijas un to izmanto arī skolu sporta pasākumiem.
Pašlaik šī teritorija pieder DKB Bank, un Berlīnes olimpiskais ciems ir vecākā olimpiskā pilsētiņa, kas saglabājusies.
Interesanti, ka pašlaik tieši vienkāršā istaba, kur Ouenss mitinājies, ir vienīgā sportistu mītne, kas atjaunota ciemā, un tajā atrodas sportistam veltīta neliela ekspozīcija, kas parāda, ka arī sports ir veids, kā cīnīties un uzvarēt netaisnību. Savukārt iespaidīgajam Olimpiskajam stadionam dota iespēja iedzīvot jaunu stāstu, ne tikai būt saistītam ar Hitlera iecerēm, jo 2006. gadā tas atjaunots un tajā notiek gan futbola sacensības, gan, piemēram, 2009. gadā tur pasaules čempionātā vieglatlētikā "uguņoja" slavenais skrējējs Useins Bolts – gluži tāpat kā pirms daudziem gadiem Ouenss. Jāatgādina, ka arī pašlaik Rio, Brazīlijā, notiekošajās olimpiskajās spēlēs Bolts jau izcīnījis zeltu.
Ieeja olimpiskā ciema teritorijā maksā 2,50 eiro. Tiem, kas vēlas apskatīt arī olimpiskā ciema ēkas un tajās ieiet, jāpiesakās gida vadītai ekskursijai. Tā izmaksās 6 eiro, bet, ja vēlēsieties arī fotografēt, – fotoatļauja maksā 10 eiro. Ekskursija palīdz labāk saprast to, kas šajās ēkās noticis pirms gandrīz 80 gadiem un tālākajā "raibajā" gadsimtā. Tā ir ļoti informatīva un interesanta, pat tik ļoti, ka atliek maz laika fotografēšanai, savā blogā raksta fotogrāfs Tobiass Šeks (Tobias Scheck), kas septembrī apmeklējis Berlīnes olimpisko ciemu. Olimpiskā pilsētiņa apskatei atvērta no 1. aprīļa līdz 31. oktobrim.
Kā nokļūt Berlīnes olimpiskajā ciemā?
Berlīnes olimpisko spēļu ciems atrodas pilsētas nomalē, Elstālē, kurp iespējams aizbraukt gan ar velosipēdu, gan vilcienu. Jābrauc līdz Estālei un tālāk jāmēro divus kilometrus garš ceļš. Ciema apskate iespējama ik dienu no pulksten 10. Ekskursijas vāciski parasti notiek brīvdienās.
Vairāk informācijas (vācu valodā): www.dkb-stiftung.de
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
