Cilvēka roku darināti brīnumi - neparastākie tilti pasaulē

Tirolē, Austrijā, pērn tika atklāts pasaules garākais gājēju tilts - 405 metrus garais "Highline179", kas ir par 15 metriem garāks par iepriekšējo rekordistu "Kokonoe Yume" tiltu Japānā.

Tilts virs Alpu koku galotnēm atklāts 2014. gada 22. novembrī Austrijas pilsētā Roitē (Reutte). Tas savieno divas pilis - Klaudijas fortu vienā kalna galā un Ērenbergas (Ehrenberg) pilsdrupas otrā.
Ideja par šāda tilta būvniecību radusies arhitektam Armīnam Valham (Armin Walch) jau 1998. gadā, bet tolaik tika plānots tikai 250 metrus garš tilts, tomēr ar laiku idejas mērogs pieaudzis, un jau 2008. gadā radusies doma uzbūvēt garāko tiltu Alpos - 312 metrus garu trošu ceļu, teikts tā oficiālajā mājaslapā.

Tomēr, kā saka, apetīte aug ēdot, un jau 2012. gadā kļuvis skaidrs, ka plāni vēlreiz tiks mainīti un, piesaistot privātu investoru, izdosies uzbūvēt 405 metrus garu, 114,6 metrus augstu un 1,2 metrus platu, iespaidīgu trošu tiltu, ko ierakstīti Ginesa Pasaules rekordu grāmatā kā pasaules garāko trošu tiltu gājējiem. Tilta būvniecība izmaksājusi gandrīz divus miljonus eiro, raksta Spiegel.de.

Šis unikālais tilts Nīderlandē radīts, lai izraisītu asociācijas ar Bībeles tēlu Mozu, kas pašķīra ūdeni, lai savai tautai palīdzētu šķērsot Sarkano jūru. Brīnišķīgais tilts jau kļuvis par vienu no Holandes simboliem, kā arī saņēmis neskaitāmas arhitektūras balvas.

Mozus tilts domāts gājējiem, kas gluži kā ar pravieša palīdzību, var nokļūtu 17. gadsimta holandiešu Derūvera fortā (Fort de Roovere), netālu no Halsterenas. To radījis arhitektu birojs "RO&AD architecten" no atjaunojamiem materiāliem, bet koks apstrādāts ar īpašiem, dabai draudzīgiem aizsarglīdzekļiem. Tādējādi šis inženiertehniskais brīnums tapis pilnīgā saskaņā ar dabu un nerada kaitējumu videi. No attāluma tas praktiski nav redzams, tādēļ neizjauc arī vēsturisko ainavu.

Vācijā, Kromlauera (Kromlauer) parkā, zaļu lapotņu ieskauts, pār upi ved Velna tilts (Die Rakotzbrücke ). Tas celts 1860. gadā, ar unikālu precizitāti, lai tilts un tā atspulgs ūdenī veidotu apli, neatkarīgi no skatīšanās vietas.

Cilvēki šo tiltu dēvē par Velna tiltu, jo uzskata, ka to būvējis sātans – tilts ir brīnumaini skaists, taču bīstams un nedrošs. Velna tilta arka un tā malas, kas veidotas no akmeņiem, bet kopā ar atspulgu, ūdenī rada optisku ilūziju, it kā šajā gleznainajā vietā atrastos pilns akmens aplis.

Tiltam gan nav praktiska izmantojuma, jo to šķērsot ir aizliegts, lai saglabātu šo brīnumaino arhitektūras objektu un lai neapdraudētu cilvēku drošību. Taču tas neattur daudzus tūristus un, it īpaši fotogrāfus, doties uz šo pasakaino vietu un ar acīm baudīt tilta skaistumu.

Vairāk par tiltu lasiet.

Šis iespaidīgais tilts atrodams Francijas dienvidos, pie Mijo pilsētas, un ieguvis pasaules augstākā tilta titulu. Mijo viadukta (Millau Viaduct) kopējais redzamās konstrukcijas augstums ir 343 metri – tātad, tas ir augstāks pat par Francijas slaveno Eifeļa torni, bet tā balsti caurdur mākoņus, kas kalnu ielejā nereti "ieķeras".

Šis tilts šķērso Tarnas upes ieleju, un tā celtniecības izmaksas bija aptuveni 400 miljoni eiro, kas ir gandrīz divas reizes lētāk nekā Dienvidu tilts Rīgā.

Lai saprastu, cik tas ir iespaidīgs, vērts iedziļināties dažos skaitļos – tilts ir gandrīz 2,5 kilometrus garš (2460 metri) un brauktuves augstums ir 270 metri virs zemes. Tas balstās uz septiņiem masīviem betona stabiem, un ceļa seguma konstrukciju notur 154 tērauda tauvas.

Šī tilta izmantošana gan ir par maksu. Vieglajai automašīnai tas ziemas sezonā izmaksā 7,50 eiro ar pievienotās vērtības nodokli, bet vasaras atpūtas sezonā – 9,40 eiro.

Vairāk informācijas viadukta mājaslapā: www.leviaducdemillau.com.

Akmens tilts (Karlův most) ved pār Vltavas, un no tā paveras brīnišķīgs skats uz Prāgas pili un jau savieno vecpilsētu ar Malá Strana rajonu.

Leģenda vēsta, ka tilta būvniecībā ir izmantots olas dzeltenums, lai tas būtu īpaši stiprs un izturīgs. Šis tilts ir paredzēts gājējiem, huntas ir viens no populārākajiem Zelta Prāgas apskates objektiem.

Tilts un pati pilsēta ir vietas, kas Eiropā noteikti jāizbauda, īpaši naktī, ejot tam pāri un tālāk dodoties vai nu uz vecpilsētu vienā galā, vai pili un Bītlu sienu – otrā.

Vairāk par Prāgu lasiet šeit.

Storseisundetas (Storseisundet) tilts iesaukts par piedzērušos tiltu, kā arī par tiltu, kas ved uz nekurieni, taču patiesībā šis tilts ved uz vienu no Norvēģijas skaistākajiem un tūristu iecienītākajiem ceļiem – Atlantijas okeāna ceļu.

Tiltam šī interesantā iesauka dota, jo tas izveidots ar asu līkumu un no noteikta leņķa tas vairāk izskatās kā tramplīns nevis kā tilts, taču tā ir tikai optiska ilūzija. Tilta oriģinālais izskats joprojām ir noslēpums, un tā arhitekts neatklāj, kāpēc tilts ir uzbūvēts tieši tāds, kāds tas ir.

Tilts piesaista ļoti daudz tūristu, jo, pirmkārt, tas ir garākais no astoņiem tiltiem, kas veido Atlantijas okeāna ceļu – līkumotais tilts ir 260 metrus garš. Otrkārt, tas ir visai biedējošs, un cilvēki vēlas to redzēt dzīvē, kā arī trakākie autobraucēji kāro pēc iespējas ātrāk izbraukt pa šo līkumaino un ūdens ieskauto ceļu. Kad vējš un viļņi ir spēcīgi, ūdens dažviet šļācas īpaši augstu uz ceļa.

Tilts atklāts 1989. gada 7. jūlijā un ieguvis titulu "Norvēģijas gadsimta būve".

Kintai arku tilts atrodas Japānas pilsētā Ivakuni. Tas pirmo reizi uzbūvēts 1673. gadā no koka, un kopš tiem laikiem ir populārākais un zināmākais pilsētas apskates objekts.

Tilta piecas precīzās arkas šķērso Nišiki upi. Interesanti, ka pats tilts pilnībā veidots no koka, neizmantojot nevienu naglu, teikts tūrisma portālā Japan-guide.com. Šādu tiltu būvēt izlēmis provinces trešais lords Kikava Hirojoši (Kikkawa Hiroyoshi) pēc tam, kad iepriekšējais kārtējo reizi ticis izpostīts. Daudzi uzskatījuši, ka nav vērts celt tik smalku tiltu, jo plūdi vai vētra to atkal izpostīs. Tomēr šoreiz tilts noturējies neskarts gandrīz 400 gadus – līdz pat 1950. gadam, kad tiltu tiešām izpostījis spēcīgs taifūns. Jau 1953. gadā tas atjaunots.

Tilts mūsdienās atvērts tikai gājējiem, un, lai to šķērsotu, jāmaksā nodeva. Pa to var nokļūt skaistajā Jokojamas kalnā, kur atrodas vēsturiskā Ivakuni pils. Iespējams iegādāties biļeti tilta šķērsošanai, kas izmaksās 300 jēnas (2,22 eiro) vai komplekso biļeti tiltam un pilij par 900 jēnām (6,67 eiro).

Vjetnamas ostas pilsētas Danangas iedzīvotājus un viesus priecē 666 metrus garš tilts pūķa veidolā, kura apmeklētāji ik piektdienu var baudīt īpašu šovu, kad tilts pūš uguni un spļauj milzīgu ūdens strūklu. Šo priekšnesumu dēļ tilts kļuvis par populātu apskates objektu.
Tilts savieno Hanas upes abus krastus, un tas simbolizē valsts un pilsētas plaukstošo ekonomiku un labklājību.

Sevišķi gaidīti pilsētā ir piektdienas vakari, kad ikviens var baudīt pirotehnikas šovu uz tilta, kas masīvajai struktūrai piešķir īpašu šarmu.

Ceļš uz tiltu tiek slēgts īsi pirms pulksten 21, kad cilvēku pūļi sāk drūzmēties tilta tuvumā. Ilgi nav jāgaida, līdz ar milzīgu rēcienu tilta pūķa galva spļauj baismīgas uguns liesmas un pūš milzīgu ūdens strūklu. Skatītāji šo šovu mīl. Turklāt tas ir labs bizness visiem vietējiem Hanas upes laivu tūru piedāvātājiem, kā arī citiem tūrisma biznesā iesaistītajiem, tostarp tuvējām viesnīcām un suvenīru veikaliņiem.

Pūķis ir veidots pēc Li dinastijas simbola parauga. Dinastija Vjetnamā valdīja pirms tūkstoš gadiem.

Hadžu tilts Isfahānā, Irānā. 1650. gadā būvētais gājēju tilts ir 133 metrus garš un veidots no 23 arkām.

Tilta centrā atrodas telpa, kura sākotnēji tika izmantota kā valdnieka atpūtas telpa. Hadžu ne vien savieno divus krastus, bet arī pilda dambja funkcijas. Slūžas, kas atrodas tilta zemākajā daļā, regulē ūdens līmeni Zajanderudas upē.