"Dižkokiem piemīt ne tikai augsta ainaviska vērtība. Tajos nereti mīt retas un aizsargājamas putnu, kukaiņu, piepju, ķērpju un sūnu sugas. Līdz ar to dižkoku apzināšana var palīdzēt šo sugu izpētē un aizsardzībā," stāsta Dabas aizsardzības pārvaldes Pierīgas reģiona administrācijas vecākā eksperte Vita Caune. "Ņemot vērā to, ka dižkoki dažkārt iet bojā vecuma, slimību vai cilvēka saimnieciskās darbības dēļ, potenciālo dižkoku uzskaite un aizsardzība ir svarīga, lai dižkoku skaits nākotnē nesamazinātos," papildināja eksperte.
Lai apzinātu, kur, kādi un cik daudz šīs senās pagātnes liecinieku ir Jelgavas novadā, līdz 2015. gada 30. decembrim interesenti aicināti savus dabas novērojumus – esošos un potenciālos dižkokus - fiksēt datu anketā vai informāciju brīvā formā, norādot koku sugu, apkārtmēru, atrašanās vietu, un nosūtīt uz e-pasta adresi vita.caune@daba.gov.lv.
Anketas ir atrodamas pagastu un skolu bibliotēkās un Dabas aizsardzības pārvaldes interneta mājaslapā Daba.gov.lv — Sabiedrības līdzdalība — Sabiedriskais monitorings — Sabiedriskā monitoringa rokasgrāmata — dižkoki. Anketu un ziņas var sūtīt arī ar pasta starpniecību Dabas aizsardzības pārvaldes Pierīgas reģionālā administrācija, "Meža māja", Ķemeri, Jūrmala, LV2012 vai nogādāt novada pašvaldībā (vai arī sūtīt uz e-pasta adresi liga.solosteja@jelgavasnovads.lv), vai skolas vai pagasta bibliotēkā. Par atradumiem dabā aicinām ziņot arī telefoniski, zvanot 26872625.
Pēc ziņojumu apkopošanas Dabas aizsardzības pārvaldes darbinieki kokus apsekos, un tie tiks reģistrēts dabas datu pārvaldības sistēmā "Ozols" un ņemti valsts aizsardzībā.
Līdz 2010. gadam bija noteikti citi, lielāki dižkoku izmēri, piemēram, ozoli no 5 metriem, liepas no 4,5 metriem, priedes no 3 metriem. Līdz ar to Jelgavas novadā varētu būt daudz līdz šim nezināmu un nereģistrētu dižkoku. Ar ziņām, cik dižkoku ir reģistrēti Jelgavas novada pagastos, var iepazīties Dabas aizsardzības pārvaldes mājaslapā, dabas datu pārvaldības sistēmā "Ozols".
Informācijai
Par dižkokiem uzskatāmi koki, kas ir sasnieguši noteiktu apkārtmēru 1,3 metru augstumā: ozoli 4 metru, liepas 3,5 metru, kļavas 3,5 metru, bērzi 3 metru, priedes 2,5 metru. Citu, retāk sastopamu koku, kas varētu būt dižkoki, izmērus var atrast Ministru Kabineta 2010. gada 16. marta noteikumu Nr. 264 "Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi".
Dabas aizsardzības pārvalde apkopo informāciju arī par potenciālajiem dižkokiem – tiem, kuriem līdz dižkoka apkārtmēram pietrūkst 10% vai mazāk. Piemēram, kā potenciāli dižkoki tiek reģistrēti ozoli ar apkārtmēru no 3,6 metriem un liepas ar apkārtmēru no 3,15 metriem.