Stjuarte ir profesija, ar ko saistās daudz mītu un stereotipu, bet kā ir patiesībā? Interneta vietnē Whisper.com publicētas atklātas stjuaršu atzīšanās, kas strauji ieguvušas popularitāti visā pasaulē gan medijos, gan sociālajos tīklos.
Lidmašīnu stjuartes atzinušas, ka, tāpat kā ikviens, necieš raudošus bērnus. Viņām riebjas pienest dzērienus, kāda no aptaujātajā stjuartēm pat atzinusi, ka apzināti slēpjas savā sēdvietā un spēlē spēlītes mobilajā tālrunī, domājot par to, kaut visi nepieklājīgie pasažieri izčibētu.
Par spīti raudošiem zīdaiņiem, iedzērušiem pasažieriem un gaisa bedrēm, lidojumu pavadoņi un stjuartes parasti ir laipnas un pacietīgas. Bet aiz viņu smaida, tāpat kā ikvienam cilvēkam, slēpjas arī nogurums, aizkaitinājums, ironija un vēlme "sulīgi" atbildēt uz rupjībām.
Stjuartes, izmantojot "Whisper" anonīmo aplikāciju, atklājušas, ko patiesībā domā lidojuma laikā – sākot ar to, kā viņas necieš zeķbikses, kas jāvalkā, un beidzot ar pašu bailēm lidot un to, cik ļoti viņas kaitina raudošo bērnu izdotās skaņas vai rupjie vīriešu kārtas pasažieri.
"Reizēm es tiešām gribu viņus visus nogalināt. Parasti šīs izjūtas pārņem kaut kad ap to brīdi, kad kāds jau piekto reizi nospiež izsaukuma pogu. Vai tad, kad kāds palūdz ūdeni, tu viņam to atnes, un tad blakussēdētājs arī palūdz glāzi, un, nākot trešo reizi, lūdz Dievu, lai arī vēl trešais nejustos izslāpis. Bet tu neko nesaki, vien pasmaidi, aizej uz virtuvi, kur paburkšķi, ka vajadzēja mācīties par grāmatvedi," raksta kāda stjuarte.
Vairākas stjuartes atklājušas, ka paslēpjas un neatsaucas, kad jāservē dzērieni pasažieriem, tik ļoti viņām nepatīk būt par apkalpotājām. Kāda stjuarte tā neciešot šo pienākumu, ka viņai pat patīkot reizes, kad lidmašīna iekļūst turbulencē un visiem jāsēž savās vietās. Savukārt cita lidojumu pavadone atklājusi, ka reizēs, kad kāds nospiež izsaukuma pogu un vēlas dzērienu, viņa to ignorē un slēpjas savā vietā, spēlējot spēlītes telefonā. Principā izsaukuma pogas spiešana ir kā signāls "Ienīsti mani!" stjuartēm.
Interesants atgadījums, kas atklāj, ka lidojumu pavadones patiesi arī ir tikai cilvēki, pirms dažiem gadiem noticis arī ar kādu Krievijas aviokompānijas Aeroflot stjuarti, kuru pasažieri tā nokaitinājuši, ka viņa publicēja sociālajos tīklos bildi ar lidmašīnas salonu un pašas vidējo pirkstu. Pēc šī izgājiena izcēlās liels skandāls, un stjuarte tika atlaista. Tomēr, tā kā sabiedrībā daudz par šo notikumu runāja, kompānija pēc kāda laika apdomājusies, piedevusi pārkāpumu un piedāvājusi stjuartei atgriezties darbā, turklāt ar noteikumu, ka viņa turpinās publicēt interesantas fotogrāfijas, raksta Anews.com.
Tāpat daudzas stjuartes atklāja, cik ļoti viņām riebjas strādāt ar rupjiem pasažieriem, kas uzskata, ka lidojuma apkalpei jāizpilda visas viņu iegribas, pat seksuālas. "Esmu stjuarte. Nē, es neflirtēju," raksta kāda lidojumu pavadone. "Es vienkārši daru savu darbu."
Stjuartes arī pieļāvušas, ka negatīvas emocijas rodas to pasažieru dēļ, kuri sagaida, ka stjuartes teciņus izpildīs katru viņu vēlēšanos. Kāda lidojumu pavadone raksta, ka pasažieri vīrieši nereti jautā, vai viņa tos var apkalpot arī seksuāli.
Kāda stjuarte atzinusi, ka neieredz raudošus bērnus, bet cita raksta, ka viņai riebjas pasažieri – visi pasažieri. "Es slēpjos lidmašīnas aizmugurē un spēlēju spēles telefonā," raksta lidmašīnas pavadone. Cita savukārt atzinusi, ka ignorē pasažierus, vismaz tos, kuri pieprasa, lai atnes gāzētā dzēriena bundžiņu.
"Šodien mani pasažieris nosauca par kalponi (servant)," raksta kāda cita. "Mēs neesam kalpones. Pirmkārt un galvenokārt, esam lidmašīnā pasažieru drošības dēļ, nevis lai viņiem visu ko pienestu."
"Vienmēr brīnos par pasažieriem, kas sāk lauzties tualetē, līdzko iekāpuši lidmašīnā!" par to, kas viņu visvairāk kaitina, raksta kāda cita.
Kāda lidojumu pavadone, savukārt, uzsver, ka mīl savu darbu, tomēr nevar ciest uniformu, kas tā laikā jāvalkā.
"Whisper" viena stjuarte arī anonīmi atzinusies, ka viņai ir neizsakāmi bail lidot. "Reizēm mani baida mans darbs. Nepārtraukti lūdzos, lai tikai dzīva nokļūtu atkal mājās."
Savukārt kāda cita raksta, ka kāda lidojuma laikā "tiešām vēlējos, lai lidmašīna avarē vai notiek kas slikts, un mēs varētu visus izglābt un būt varoņi, jo tad cilvēki mūs vairāk respektētu".
Bijušas arī stjuartes, kuras atzinušas, ka viņām patīk viņu darbs, tomēr vientulība un pastāvīgais miega bads šo prieku par darbu aizēno. Daudzi no lidojumu pavadoņiem arī sūdzējušies par to, ka nevar atrast otru pusīti un kā darbs bojā viņu dzīvi.
"Atrast kādu, kas pieņemtu to, ka man tik daudz jāceļo, šķiet pilnīgi neiespējami," raksta kāda stjuarte.
"Garās darba stundas ir ļoti nogurdinošas. Tas, ka nekad neizgulies pietiekami ilgi, padara visu vēl grūtāku. Esmu pārgurusi," raksta kāda cita.
"Lidojuma pavadoņa darbs ir ļoti vientuļš," atzinusi kāda stjuarte. "Man patīk mans darbs, jo man patīk aviācija un lidošana, tomēr tas nav tik aizraujoši, kā cilvēki domā."
Tomēr, par spīti garajām darba stundām, rupjajiem cilvēkiem un tām "vecmāmiņu kurpēm", lielākā daļa stjuaršu tomēr ne par ko nemainītu savu nodarbošanos. "Lai arī lidojumu pavadoņa darbs ir smags, es to tik un tā mīlu un nemainītu pret citu," raksta kāda stjuarte.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
