Desmit 21. gadsimta aizraujošākie atklājumi un sasniegumi  (2)

Novembrī televīzijas kanālā National Geographic pirmizrādi piedzīvos raidījumu cikls Atklājums. Tajā tiks vēstīts par pētniekiem, kas meklē veidus, kā atrisināt dažādas globālas problēmas, un šī notikuma gaidās telekanāls sagatavojis 21. gadsimta desmit iespaidīgāko izgudrojumu, kas palīdz no jauna definēt cilvēci, apkopojumu.

Raidījuma cikla Atklājums pirmā epizode kanālā National Geographic tiks demonstrēta svētdien, 8. novembrī, pulksten 21:30, bet DELFI Izklaide piedāvā iepazīties ar telekanāla veidoto desmit šī gadsimta aizraujošāko atklājumu sarakstu.

2008.gadā ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija (NASA) nosūtīja uz Marsu kosmosa kuģi Mars Phoenix, lai gūtu apstiprinājumu, ka uz šīs planētas ir ūdens. Baltā pulverīša paraugi, kas tika paņemti no Marsa virsmas, tika izpētīti, un atklājās, ka tas ir sasalis ūdens.

Šis atklājums ne tikai apstiprina, ka uz Marsa ir ūdens, tas arī ļauj izdarīt pieņēmumu, ka uz planētas pastāv mikrobi, kas izmanto ūdeni izdzīvošanai. Šis neticamais atklājums raisījis pieņēmumu, ka uz Marsa eksistē dzīvība kaut vai tikai mikroskopiskā līmenī.

Sadarbībā starp Japānas zinātnes institūtu RAIKEN BSI un ASV Pikovera mācīšanās un atmiņas institūtu atklāts, kā ievietot neīstu atmiņu peļu smadzenēs. Šis atklājums ievērojami palielina izpratni par atmiņu un paplašina psihiatrijas horizontus, paverot jaunas iespējas, piemēram, pēctraumatiskā stresa, depresijas un citu garīgo saslimšanu ārstēšanā.

Cenšoties samazināt savu oglekļa pēdas nospiedumu un ierobežot izdevumus, Londonas metro vienā no savām līnijām pašlaik izmēģina invertoru sistēmu. Šī reģeneratīvā bremzēšana elektrību nogādā atpakaļ sistēmā, samazinot pieprasījumu pēc enerģijas, kas citādā veidā būtu jāpērk.

Sagaidāms, ka, ieviešot šo risinājumu, sistēmā saruks karstums, kas vēl vairāk samazinās pieprasījumu pēc enerģijas. Ja šo risinājumu ieviestu visā Londonas metro sistēmā, ietaupītos seši miljoni mārciņu gadā, ko varētu investēt atpakaļ metro vilcienos.

Kad bērns piedzimst nevesels un tradicionālās diagnosticēšanas metodes nedod rezultātus, svarīga ir katra sekunde. Bērnu slimnīca Kanzassitijā kopā ar bioinformātikas iesācējuzņēmumu Kalifornijā ir izstrādājuši jaunu, ātrāku un precīzāku ģenētisko testu, kas sniedz iespēju tikai 26 stundās sekvencēt genomu.

Lai gan jaunā metode piemērota jebkuram pacientam, tā ir īpaši svarīga jaundzimušajiem, kuri nevar pastāstīt par savas slimības simptomiem. 24 stundas, kas ietaupās, izmantojot jauno metodi, var būt pietiekamas, lai izvēlētos piemērotu ārstēšanās metodi un glābtu jaundzimušā dzīvību.

Video koplietošanas tiešsaistes sociālā tīkla tīmekļa vietne YouTube, kurā tā apmeklētāji var ievietot, skatīties un izmantot dažādus video failus, pirmo reizi parādījās 2005. gadā, un kopš tā laika ir mainījusi daudzu cilvēku dzīves visā pasaulē.

Ik minūti YouTube tiek augšupielādēts 72 stundu videomateriāls. Iespēja vienā acumirklī vērot lielas sociālās un kultūras izmaiņas vai pat muļķīgu globālu tendenci ir viena no aizraujošākajām lietām, ko sniedz dzīve 21. gadsimtā.

Pastāvīgi cenšoties padarīt datu apstrādi ātrāku, datoru ražotāji ir sākuši pārraidīt datus ar gaismas, nevis elektrības palīdzību. Oksfordas un Minsteres universitāšu zinātnieku grupa atklājusi veidu, kā ievietot informāciju mikroshēmā, izmantojot gaismu, un tā darbojas arī tad, kad ir atslēgta enerģija.

Fotonu mikroshēmas ir testētas jau iepriekš, taču tām bija nepieciešama pastāvīga enerģija. Jaunais atklājums var radikāli mainīt datu centru efektivitāti, izraisot revolūciju mākoņpakalpojumu praktiskajā pielietojumā.

Sociālā tīkla Facebook burvība - ar viena klikšķa palīdzību iespējams nokļūt, kur vien cilvēks vēlas, un būt par to, ko viņš sapņo. Turklāt šī vietne pamudina ļaudis pavadīt ilgu laiku pie sava datora un stundām ilgi lūkoties viedtālruņa ekrānā.

Tie, kas jebkad ir pārcietuši nepatīkamās sajūtas, ko rada gastroskopiskā izmeklēšana, visticamāk, novērtēs šā neticamā izgudrojuma vērtību. Invazīvas iejaukšanās vietā 21. gadsimtā pacientiem, kas cieš no kuņģa čūlas vai līdzīgām kaitēm, jānorij tikai maza kapsula, kurā iebūvēta mikroskopiska kamera.

2006. gadā pirmo reizi ārstiem izdevās nošķirt vēža pacienta genomu un arī nolasīt slimo šūnu ģenētisko kodu. Tas ļāva viņiem precīzi noteikt konkrētās mutācijas, kas atbildīgas par slimību.

Šie dati nākotnē vēža pētniekiem sniegs daudz labāku izpratni par slimību, bet mediķu kopienai tas būs solis pretim, lai katram pacientam sniegtu personalizētu veselības aprūpi.

Ar vēzi ir grūti cīnīties, jo gandrīz katrs gadījums ir unikāls, bet ārsti pagaidām pacientu ārstēšanā izmanto vienu universālu metodi.

2006. gadā astronomi apstiprināja melnās matērijas pastāvēšanu, vērojot galaktiku sadursmi tā dēvētajā "ložu klasterī". Tomēr zinātnieki joprojām nespēj atšifrēt, kas tieši melnā matērija ir. Melnā matērija, kas nav taustāma, pēc kosmologu aplēsēm, aizņem 20% Visuma.