8 slavenākie tūrisma objekti, ko paši tūristi iznīcina

Lūk, tikai daži piemēri, kā cilvēki, ko grūti saukt par tūristiem vai ceļotājiem, posta izcilas kultūras un dabas mantojuma vietas dažādās pasaules malās.

Tūristi Ēģiptes Valdnieku ielejā esošās kapenes bojājuši gadiem. Kā? Piemēram, pieskaroties sienu gleznojumiem, ieskrāpējot kaut ko sienās un arī fotografējot ar zibspuldzi. Šī "mežonīgā" izturēšanās antīkās kapenes var iznīcināt jau pavisam nedaudzu gadu laikā. Savukārt pārdabisko parādību pētnieki un ekstrasensi sūdzas par to, ka tūristi neļauj tur apglabātajiem dusēt mierā, bet, ienākot kapos un tos atverot, traucē to dvēselēm.

Tāpat bieži tūristi kā suvenīru no apskatītās zemes vēlas kaut ko paņemt uz mājām. "Suvenīrs" nereti mēdz būt sīks akmentiņš, piemēram, no kapenēm. Tas jau nebūtu nekas, bet, ja dienā tās apmeklē vairāki tūkstoši cilvēku, šādi kapenes drīz vien var atrasties visur citur pasaulē, tikai ne Ēģiptē.

Šī nebūt nav vienīgā situācija, kad ārvalstnieki nav mācējuši pienācīgi uzvesties valdnieku kapenēs, piemēram, pērn sodīti pat tādi, kas piramīdās filmējuši piedauzīgas ainas "pieaugušo filmām", par ko draud bargs sods. Vairāk lasiet šeit.

Venēcija ir viena no populārākajām kruīza kuģu pieturvietām pasaulē. Kanāli un pilsētas romantika tūristus vilināt vilina. Ik gadu pilsētu apmeklē vairāk nekā 20 miljoni ceļotāju. Daudzi no viņiem izmanto kruīza kuģus. Savukārt kanāli, kas izbūvēti pirms vairākiem gadsimtiem, nav piemēroti tik milzīgiem transportlīdzekļiem - tie saviļņo ūdeni un izskalo ēku pamatus, vēsturiskās celtnes tādēļ saplaisā un tiek bojātas, tāpat ceļas ūdens līmenis. Savukārt milzīgie cilvēku pūļi atstāj tikpat milzīgus atkritumu kalnus. Tādēļ, lai arī tūristu straumes palīdz pilsētas ekonomikai, tās tomēr Venēciju lēnām iznīcina.

Viens no risinājumiem varētu būt jaunais, speciāli kruīza kuģiem būvētais kanāls Venēcijā, kur no vecajiem ūdensceļiem novirzītu lielos okeāna milžus, kas ceļo uz Itāliju. Vairāk lasiet rakstā "Venēcijā būvēs jaunu kanālu lielajiem kruīza kuģiem".

Kolizejs ir viena no pasaulē atpazīstamākajām antīkajām būvēm. Tas, lai arī laika zoba skarts, vēl joprojām liek elpai aizrauties, to ieraugot. Tādēļ Kolizeja uzraudzībai būtu jābūt īpaši stingrai. Tomēr tūristi turp plūst straumēm, bet tas neizbēgami rada piesārņojumu, satricinājumus un, protams, arī citus postījumus, ko rada cilvēki, kas nedomā par savas darbības sekām.

Tūristi nereti ieskrāpē savus iniciāļus antīkās būves sienās, vai pat noskrubina gabaliņu amfiteātra sienas, ko aizvest mājās kā suvenīru.

Jau vairākkārt visu pasauli šokējusi tūristu neiedomājamā uzvedība, apmeklējot šo Romas impērijas varenāko amfiteātri. Piemēram, pērn divas amerikāņu tūristes un arī krievu tūristi sodīti par Kolizeja bojāšanu. Vairāk par šiem incidentiem lasiet šeit.

Maljorka ir viena no pasaules iecienītākajām ballīšu vietām. Tomēr tas ir arī šīs paradīzei līdzīgās salas posts, jo piedzērušos tūristu pūļi padarījuši to par skaļu un notrulinātu ceļojumu galamērķi. Tur sastopami kliedzošu, puskailu un rupju tūristu bari, kas traucē vietējiem dzīvot mierīgi šajā skaistajā vietā.

Turklāt, tā kā siltajā laikā ballētājiem patīk pulcēties ārā, jau vairākkārt notikuši negadījumi, kad kāds bariņš sapulcējas uz balkona, uzvedas pārāk trakulīgi un izpriecas beidzas ar nelaimi – balkoni nobrukuši, un cilvēki gājuši bojā, raksta Womanitely.com.

Arī ikoniskajā Kambodžas templī Ankorvatā, kas tiek uzskatīts par ievērojamāko budistu templi pasaulē un galveno valsts apskates objektu, tūristi nodara milzu postījumus. Pēdējos gados tūristi templī radījuši ne mazums nekārtību – tie pieķerti uzņemot savus kailfoto, kāpjot uz antīkajām drupām vai ieskrāpējot savus vārdus tempļa sienās.

Lai arī tūrisms ienes naudu, kas ļauj uzturēt šo pasaules mantojuma objektu, katru dienu vismaz viens tūrists nodara krietni lielāku ļaunumu, nekā labumu šai vietai. Savu daļu ļaunuma nodarījusi arī popkultūra no Holivudas, jo šajās vietās uzņemta filma "Lara Krofta: Kapeņu izlaupītāja", kas noteikti nevairo pietāti pret svētvietu.

Ja dodaties uz Ankorvatu, esiet gudri un pieklājīgi tūristi, kas ciena svētvietas vēsturisko statusu.

Vairāk par templi, lasiet rakstā "Pasaules lielākais templis un viens no Āzijas brīnumiem – Ankorvats".

Tūristi ir ļoti dažādi – vieni ciena vēsturi un dara visu, lai saglabātu iepriekšējo paaudžu radītās vērtības, kas tagad kļuvušas par tūrisma objektu, citiem savukārt galvenais ir pašu izklaide un labsajūta, bet vienalga par to, ka viņu darbības nodara ļaunu. Katrā tūristu grupā ir vismaz viens, kurš gribēs lēkt vai rāpties antīkās drupās, ieskrāpēt kaut kur savu vārdu, skrubināt mūri vai ko līdzīgu. Tā kā Lielais Ķīnas mūris ik dienu ir pārpildīts, kāds to nepārtraukti apdraud un iznīcina.

Jāpiebilst gan, ka ne tikai tūristi, bet arī vietējie iedzīvotāji bojā šo pasaules lielāko cilvēku radīto celtni. Vairāk par to lasiet rakstā "Vietējie iedzīvotāji apdraud Lielo Ķīnas mūri".

Šis ir viens no visvairāk apmeklētajiem objektiem Lielbritānijā. Ļaužu pūļi, kas apbrīno neparastos akmeņus paši par sevi šoreiz nebūtu ļaunums, ja vien daži no tūristiem nedomātu, ka zina labāk, kur akmeņiem jāatrodas un tos necenstos pārvietot. Diemžēl reizēm viņiem tas arī izdodas.

Savukārt citi atstājuši uzrakstus uz milzu klintsbluķiem, jo, lai arī mūsdienās vairs nav atļauts pieiet ļoti tuvu akmeņiem un tiem pieskarties, vienmēr atrodas kāds par visiem gudrāks indivīds, kas nodara postu ievērojamajam objektam.

Katru gadu pasaules augstākajā virsotnē cenšas uzkāpt simtiem alpīnistu, bet vēl vairāk ir to, kas veic tikai daļu kāpiena. Lai arī lielākā daļa no viņiem ir pieredzējuši alpīnisti, kas izturas pret dabas bagātībām ar cieņu, atrodas arī tādi, kas negrib savus atkritumus nest līdzi un izmet tos pa ceļam. Skaidrs, ka šī nav vieta, kur var aizbraukt atkritumu mašīna un visu satīrīt, tāpēc gleznainajās kalna nogāzēs, plaisās un aizās krājas arvien vairāk plastmasas, stikla un papīra atkritumu. Tie sagandē vidi. Protams, ļoti svarīgi, kāpjot Everestā un citos kalnos, ievērot visus piesardzības pasākumus un atgriezties dzīvam, bet tikpat svarīgi ir tas, kā to izdara un vai nākamajām paaudzēm vēl būs iespējams baudīt šī kalna krāšņumu, vai tomēr tas pārvērtīsies par atkritumu kalnu.

Pašreizējo atkritumu krīzi vietējās varasiestādes cenšas risināt, iesaistot alpīnistus. Par to vairāk lasiet rakstā "Katram kāpējam Everestā lejup būs jānones astoņi kilogrami atkritumu".